Saeimas komisija turpinās darbu pie atlikušajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Kopumā uz otrdienas sēdi bija sagatavoti 30 priekšlikumi, no kuriem daļa bija redakcionāli. Lielākā daļa tika izskatīti tos atbalstot vai noraidot, taču laika trūkuma dēļ vēl pārējos priekšlikumus komisija atlika skatīt uz trešdienu.

Otrdien komisijā lemtais paredz primārā atbalsta sniegšanu līdz nākamā gada vasarai.

Patlaban spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka atbalsts tiek sniegts līdz šī gada 31.decembrim. Komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka primāri sniedzamais atbalsts tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30.jūnijam. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam tiem ukraiņiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc likumā minētā 60 vai 120 dienu perioda.

Saeimas frakcijas "Progresīvie" rosināja atbalsta termiņu noteikt kā 2024.gada 4.martu. Partija argumentēja, ka iepriekš ES pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību līdz minētajam martam, tāpēc labāk būtu, ja Latvijā iebraukušie bēgļi varētu nākotnē skaidrāk rēķināties ar Latvijas atbalstu.

Finanšu ministrijas pārstāvji argumentēja, ka ir akceptējams, ja atbalsts tiek pagarināts uz pusgadu, nevis līdz 2024.gada martam. Pusgads ir pietiekami garš termiņš, lai Iekšlietu ministrija varētu izstrādāt atjaunoto bēgļu atbalsta plānu un paredzētu tam finansējumu.

Deputāte Jana Simanovska (PRO) un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala argumentēja, ka bēgļi vēlas drošību par primārā atbalsta iespējām. Neatkarīgi no tā cik ātri beigsies karš, Latvijā atrodas mazaizsargātu personu grupas - seniori, invalīdi, sievietes ar mazie bērniem, kas vēlas zināt kāds atbalsts būs gaidāms pārskatāmā nākotnē.

Topošās koalīcijas deputāti gan mierināja, ka Latvija sniegs atbalstu cik nepieciešams un termiņu atbalstam var pagarināt vairākas reizes.

Starp citiem atbalstītajiem bija grozījums, kas paredz, ka Ministru kabinets pēc pamatota nozares ministrijas pieprasījuma pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vienota valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centra un vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un telpu nomas, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu segšanai.

Cits atbalstīts grozījums paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuram šāds statuss ir piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju - trešās valsts pilsoņa personas apliecību - uz diviem gadiem.

Patlaban likums paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam, kuram nav derīga ceļošanas dokumenta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķir uzturēšanās atļauju - trešās valsts pilsoņa personas apliecību - uz vienu gadu.

Tāpat komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam ir tiesības bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības un kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību.

Patlaban likums paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas. Darba līgums šādā gadījumā slēdzams ne ilgāk kā uz 30 dienām. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas Ukrainas iedzīvotājam ir pienākums iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.

Otrdien atbalstītā redakcija paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez uzturēšanās atļaujas saņemšanas. Darba līgums šādā gadījumā slēdzams ne ilgāk kā uz 30 dienām. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas Ukrainas civiliedzīvotājam ir pienākums iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Pagājušajā nedēļā apkopotā Iekšlietu ministrijas informācija liecināja, ka līdz šim pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 34 964 bēgļi, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un nepilngadīgie. Ar pašvaldību palīdzību patlaban faktiski izmitināti 11 535 bēgļi. 37 262 cilvēki saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas. 7246 cilvēki nodibinājuši darba tiesiskās attiecības Latvijā.

Kara bēgļi no Ukrainas Latviju pamatā izmanto tranzītam un mūsu valstī nav vērojams pastiprināts bēgļu pieplūdums, pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Trofimovs norādījis, ka bēgļi pamatā tiek reģistrēti uz ārējās robežas, bet tie cilvēki, kuri šķērsojuši Eiropas Savienības iekšējo robežu pēcāk parādās statistikā, ja viņi pietiekušies sociālajai palīdzībai Latvijā. Trofimovs uzsvēris, ka Eiropā bēgļiem ir paredzēta pagaidu aizsardzība, tāpēc viņiem ir iespēja ceļot netraucēti.

Trofimovs savukārt aģentūrai LETA norādīja, ka, saskaņojot aktualizēto bēgļu atbalstu plānu nākamajam gadam, neviena ministrija nav iesniegusi izmaiņas par atbalsta samazināšanu, līdz ar to nākamgad bēgļiem atbalsts paliks līdzšinējā apmērā.