Vērtēs ieceres par negodīgu kompercpraksi soda naudas palielināšanu līdz 300 000 eiro turpmāko izskatīšanu

Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu 13.Saeimas sasaukums atbalstīja pirmajā lasījumā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka spēkā esošais maksimālais naudas sods nav pārskatīts kopš 2015.gada, ir novecojis un tāpēc jāmaina.

EM skaidro, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šo gadu laikā secinājis, ka maksimālā soda nauda, kas ir ierobežota līdz 100 000 eiro, ir piemērota un bijusi efektīva viegliem vai vidēji smagiem komercprakses pārkāpumiem, kas nemaina patērētāju ekonomisko rīcību un nerada patērētājiem zaudējumus, kas tuvojas 100 000 eiro.

Taču tajā pašā laikā praksē ir konstatēti gadījumi, kuros pārkāpuma rezultātā gūtais labums vairākkārt pārsniedza iespējamo piemērojamo soda apmēru.

Likumprojektā tāpat paredzēts precizēt arī atsevišķas normas attiecībā uz patērētāju tiesisko aizsardzību, komercpraksi tiešsaistes tirdzniecības vietās, informācijas sniegšanu par galvenajiem parametriem preču ranžēšanā, kā arī atzīt par maldinošu komercpraksi nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšanu.

Tāpat komisija vērtēs, vai no 13.Saeimas sasaukuma pārņemt likumprojektu par tirgus uzraudzību normu piemērošanu ES regulējumam.

Ministru kabineta (MK) iesniegtie grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" ietver normas par tirgus uzraudzību, lai veicinātu šīs jomas Eiropas Savienības (ES) tieši piemērojamā regulējuma un tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaru koordinētu piemērošanu.

Likumprojektā tiek precizētas atsauces uz spēku zaudējušas ES regulas normām par preču savstarpējo atzīšanu, tās aizstājot ar atsaucēm uz spēkā esošas regulas normām.

Tāpat likumprojektā ir paredzēts pilnvarojums MK noteikt atbilstības novērtēšanas institūciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu un atlīdzināmo zaudējumu veidus, lai veicinātu to, ka atbilstības novērtēšanas nozarē darbotos uzticami pakalpojuma sniedzēji, kas var atļauties savus pakalpojumus apdrošināt un ir paredzējuši savas darbības iespējamos riskus.

Komisijas sēdē paredzēts arī pirms pirmā lasījuma parlamentā izskatīt likumprojektu, kas paredz normas, kas ierobežo personas tiesības turpināt patstāvīgu praksi projektēšanā bez otrā līmeņa augstākās izglītības, izslēgšanu no Būvniecības likuma pārejas noteikumiem.

Būvniecības likumā noteikts, ka patstāvīgas prakses tiesību iegūšanai projektēšanā nepieciešama otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā.

Satversmes tiesa 21.aprīļa spriedumā, veicot Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punkta analīzi, ir konstatējusi, ka personas, kas bija ieguvušas pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un vēlējās turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē, atradās vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, kā arī to, ka Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa un tā neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam.

Turklāt no sprieduma izriet, ka Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertais tiesiskais regulējums atbilst Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam, proti, likumdevēja izraudzītais līdzeklis (izglītības prasību paaugstināšana) ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai un nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē, kā arī pārejas periods bija pietiekošs.

Par Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. un 4.punktu līdzšinējo piemērošanu no Latvijas Būvinženieru savienības tika saņemta informācija, ka saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā būvspeciālistu reģistrā pieejamo informāciju, sertifikāta pārreģistrēšanu, pamatojoties uz Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. vai 4.punktu, nav veikusi nevienam inženierizpētes specialitātes būvspeciālistam.

Līdz ar to Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertais pārejas regulējums attiecībā uz inženierizpētes specialitāti šobrīd nenodrošina pastāvīgās prakses tiesības nevienai fiziskai personai. Tas pats līdzīgi attiecas arī Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3.punktā ietverto regulējumu attiecībā uz inženierizpētes specialitāti.

Komisijas sēde paredzēta plkst.10, un tā norisināsies daļējii attālināti, videokonferences formātā.