Viens no memorandiem paredz metapilsētas (metacity) izveidi, lai koordinēti strādātu pie virtuālās un papildinātās realitātes tehnoloģijām un to ieviešanas izaicinājumiem reālā pilsētvidē, attīstot un testējot nākamās paaudzes tehnoloģiju risinājumus Rīgā, īpaši šim nolūkam paredzētās teritorijās.
Otrs memorands, pamatojoties uz nestabilo situāciju enerģētikas jomā ne vien Eiropā, bet visā pasaulē, ietver ūdeņraža tehnoloģiju attīstības koncepcijas izstrādi, arvien skaidrāk paredzot nākotni ūdeņradim kā alternatīvam enerģijas avotam, kas spētu risināt šobrīd vairāk nekā jebkad aktuālās enerģētikas problēmas.
Memorandu parakstīs nozares, zinātnes, ministriju pārstāvji, definējot jomas īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, kā arī vienojoties par galvenajiem atbalsta mehānismiem, saprotot, kādas kam ir vajadzības, lai šīs tehnoloģijas pēc iespējas drīzāk attīstītos arī Latvijā.
Savukārt trešais memorands paredz Latvijas darbu, lai iekļautos mikroshēmu ražošanas ķēdēs.
"Nav noslēpums, ka nu jau pāris gadus pasaules ekonomika cieš tieši no mikroshēmu nepietiekamības. Tādēļ pietiekamā daudzumā nevar saražot automašīnas, sadzīves elektroniku un daudzas citas lietas. Latvija šajos procesos sāk definēt savu lomu. Turklāt lauks ir ļoti plašs, jo tas sākas no augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības, beidzas ar ražošanu. Mums ir jāsaprot, ko Latvija šeit var izdarīt," sacīja Kalniņš.
Viņš norādīja, ka Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte jau sākotnējā līmenī darbojas šajā virzienā, bet šīs aktivitātes ir jākonsolidē un jāmērķē uz nākamo līmeni.
"Lielā ambīcija ir, ka pēc 15 gadiem Latvijā ir arī sava mikroshēmu rūpnīca. To ir ļoti svarīgi sasniegt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē vajadzība pēc visdažādākā veida mikroshēmām tikai augs. Tādēļ, ja Latvija un Eiropa negrib būt pilnīgi atkarīgas no tāltālām zemēm, tad mikroshēmu ražošanas ķēde ir jāattīsta šeit pat Eiropā un Latvijai ir jābūt daļai no tās, jo tas ir veids, kā gan Latvijas zinātnieki, gan inženiertehniskie speciālisti spēs darīt augstas pievienotas vērtības darbu. Par to arī tiks parakstīts memorands," stāstīja Kalniņš.
Viņš minēja, ka ar šiem memorandiem un plāniem iecerēts doties pie valdības, lai risinātu ļoti praktiskus jautājumus.
"Tad arī būs jārod atbilde uz jautājumu, vai ūdeņraža ekonomika Latvijai ir svarīga vai nav," rezumēja Kalniņš.
Viņš atzina, ka savas pēdas forumā ir atstājuši arī notikumi Ukrainā, tādēļ visās tēmās liela uzmanība tiks pievērsta drošības aspektiem.
"Liela uzmanība tiks pievērsta gan sakaru drošībai, gan citiem drošības aspektiem. Pirmo reizi foruma vēsturē mēs pievērsīsimies militārajām tēmām un tam, kā ar 5G tehnoloģijām padarīt kareivja atrašanos kaujas laukā drošāku. Tostarp tas tiks sasaistīts ar mūsu pagājušajā gada tēmu par metaversu vai papildināto realitāti," sacīja Kalniņš.
Forums "5G Techritory" Rīgā norisināsies no 29.nonvembra līdz 30.novembrim. Forumu organizē VAS "Elektroniskie sakari" sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Starptautisko telekomunikāciju apvienību (ITU). Forumā piedalīsies pārstāvji no "Meta", "Nokia", "Dell", "Cisco", "Google", "Deutsche Telekom", "Frequentis" un citām kompānijām, valsts un pašvaldību struktūrām, kā arī pētnieciskajām un zinātnes institūcijām.
Visu interviju lasiet: https://www.leta.lv/plus/D3E49DB8-D855-49F6-A55D-79F57378FD7B/ vai https://nozare.lv/comments/item/D3E49DB8-D855-49F6-A55D-79F57378FD7B/