Pabriks: Jāveicina Uzvaras laukuma atjaunošana, jo simboliem ir liela nozīme

Uzvaras laukums ir ļoti nozīmīgs simbols, tāpat kā visa vēsture, un pieminekļi ir simbols, un simboli nav tikai ar domu mācīt, ko esam kādreiz piedzīvojuši un mūsu senči darījuši, sacīja Pabriks. "Tas lielā mērā nosaka mūsu šodienas esību un to kur ejam tālāk nākotnē," savā uzrunā norādīja ministrs.

Aizejošās valdības pārstāvis kā piemēru minēja Ukrainu, kur notiek karš ne tikai pret karavīriem, bet visām idejām, uz kurām balstās šī valsts un sabiedrība.

Kara muzejam ar šīs izstādes atklāšanu un tālāko darbu ir uzdevums veicināt šī Uzvaras laukuma atjaunošanu un palīdzēt izveidot kaut ko modernu un, kas ļauj saglabāt tautas vienotību, sacīja ministrs, piebilstot, ka simboli "ved šo sabiedrību un ļauj noticēt."

Vienlaikus Pabriks novērojis, ka Latvijas sabiedrībai trūkst uzņēmības, ticības pašiem saviem spēkiem un uzdrīkstēšanās, turklāt Rīgā ir vairāki vēsturiski objekti, kas gaida atdzimšanu. Šie objekti ir, piemēram, Daugavgrīvas cietoksnis un Spilves lidlauka ēka.

Jau ziņots, ka Rīgā pie Latvijas Kara muzeja atklāta izstāde "Uzvaras parka vēsture laika griežos 1621-2022".

Izstāde atspoguļo Uzvaras parka vēsturi kopš tā pirmsākumiem 1621.gadā līdz mūsdienām, lielāko uzmanību veltot 20.gadsimta atspoguļojumam, kad parka teritorija piedzīvoja tās lielākās pārmaiņas.

Ideja par parka izveidi radās 1909.gadā, kad Rīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu ierīkot šajā vietā Pārdaugavā parku, kas paredzēja arī vairākas sabiedriskas celtnes - bērnu laukumu, paviljonu un laukumu sporta nodarbībām. Topošā parka svinīgā atklāšana notika 1910.gadā, un to nosauca par Pētera parku.

1923.gadā Rīgas pilsētas dome, atzīmējot uzvaras pār Bermonta karaspēku ceturto gadadienu, pieņēma lēmumu pārdēvēt Pētera parku par Uzvaras parku.

1936.gadā pieņēma Likumu par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, kas tostarp ietvēra arī armijas parādēm un Dziesmu svētkiem paredzēta laukuma izveidi. Lai arī Uzvaras laukuma ansambļa celtniecība līdz Otrā pasaules kara sākumam neizdevās, 1938.gada jūnijā tajā notika IX Vispārējie dziesmu svētki, 1938.gada 18.novembrī tika atzīmēta Latvijas Republikas divdesmitgade, bet 1939.gadā - Latvijas Aizsargu organizācijas divdesmitgade.

20.gadsimta 70. gados tika uzsākta plaša monumentu celtniecība visā Padomju Savienībā, un radās doma arī par piemiņas monumenta celtniecību Rīgā. Pieminekli Uzvaras parkā atklāja 1985.gada 5.novembrī.

Uzvaras parkā pieminekļa kompleksa demontāžas darbi sākās šī gada 23.augustā, un 25.augustā pieminekļa komplekss tika pilnībā demontēts.

Izstādi "Uzvaras parka vēsture laika griežos 1621-2022" veidojis Latvijas Kara muzejs pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma. Izstāde pie Latvijas Kara muzeja būs pieejama apskatei pastāvīgi.