"Skaidrs, ka 5G primāri nav saziņa starp diviem cilvēkiem, bet tas ir mašīnsaziņas rīks vai tīkls, kurā būtu jāsazinās sensoriem ar serveriem un dažādām citādām ierīcēm. Tādēļ šogad [forumā] galvenais uzsvars tiek likts uz 5G praktisko pielietojumu, piemēram, kā samazināt CO2 izmešus pilsētās, izmantojot dažādus 5G risinājumus," stāstīja Kalniņš.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd nav tādas tēmas, vai tā būtu medicīna, ceļu būve, skola, veikals vai jebkas cits, kurā nav aktuāli digitalizācijas jautājumi. Tas skar datus, datu pārraidi, datu pārvaldību, dažādas lietotnes, mākslīgo intelektu.
"Šīs lietas mūsdienās ir svarīgas gan mazā puķu veikaliņā, gan lielā augstskolā. Visur ir digitalizācijas aspekti. Tas, kā pietrūkst, un tas, kas, manuprāt, ir jaunās valdības nopietns uzdevums, ir konsolidēt resursus un panākt to mērķtiecīgu pielietojumu. Latvijas ekonomiskā atpalicība no kaimiņvalstīm ir skaidrākais indikators tam, ka mēs nemākam rīkoties mērķtiecīgi un konsolidēti. Jāsaprot, ka bez resursu konsolidācijas un mērķtiecīgas rīcības mēs nepanāksim neko," pauda Kalniņš.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka mēs varam kritizēt Latvijas valsts pārvaldi, ka tā ar digitalizāciju ir uz "jūs", bet šī problēma ir vērojama visā Eiropā.
Jautāts, kas ir galvenais cēlonis lēnajai 5G tehnoloģiju pielietošanai, "5G Techritory" programmu direktors atzina, ka lielākoties tas ir zināšanu trūkums, kā arī nespēja vienoties, kurš būs konkrētu risinājumu virzītājs.
Kā piemēru viņš minēja 5G tehnoloģiju izmantošanu satiksmes drošības uzlabošanā.
"Tas ir klasisks 5G tehnoloģiju pielietojums, ka mašīnas viena otru "redz", mašīnas "redz" gājējus un riteņbraucējus, kuriem ir kabatās telefoni. Šāda tehnoloģija ir un ir jau šodien. Taču, lai šo sistēmu iedarbinātu, ir vajadzīga kompetenta iesaistīto pušu sadarbība, sākot no valsts un pašvaldību struktūrām un beidzot ar komersantiem. Diemžēl šādas sadarbības nav, un te ir jautājums, kuram ir jāsper pirmais solis un šī sadarbība jāiniciē? Atbilde jau principā ir ļoti vienkārša. Vai "Latvijas mobilais telefons" (LMT) vai kāds cits sakaru operators ir atbildīgs par satiksmes negadījumos bojā gājušajiem cilvēkiem? Vai BMW automašīnu tirgotājs ir par to atbildīgs? Tas, kas rūpējas par visas mūsu sabiedrības dzīvildzi un kam šis jautājums ir vissvarīgākais, ir valsts. Tādēļ principā bumbiņa ir pie Satiksmes ministrijas, kurai šis jautājums būtu jārisina," norādīja Kalniņš.
Viņš arī pauda, ka neviens nesagaida, ka šādi un līdzīgi risinājumi tiks iedarbināti jau nākamajā gadā, taču ir jāsāk sagatavošanās darbi.
"Jāsaprot, kā attīstīt tīklu, kā attīstīt saziņas sistēmas, kādus parametrus izvirzīt transporta līdzekļiem, kurus drīkstēs izmantot uz Latvijas ceļiem. Ja mēs to nedarīsim, tad mēs vienkārši paliksim pēdējā valsts Eiropā, kura to ieviesīs. Turklāt man atkal ir jāsaka, ka tas viss ir jāsāk ar mācīšanos, jo, ja tu nesaproti, kas tas tāds ir, tad kā tu vari to iniciēt. Tas pats attiecas uz citām lietām. Piemēram, virkni piegāžu ķēžu mūsdienās var optimizēt, izmantojot dronus. Vai mēs varam to izdarīt? Tehniski varam, praktiski nevaram, jo mums tam ir visi iespējamie ierobežojumi, tostarp neeksistējoši tiesībulikumdošanas akti," minēja Kalniņš.
Viņš arī atzinīgi novērtēja Civilās aviācijas aģentūru, kura šo jautājumu uzsver ļoti nopietni.
Forums "5G Techritory" Rīgā norisināsies no 29.novembra līdz 30.novembrim. Forumu organizē VAS "Elektroniskie sakari" sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Starptautisko telekomunikāciju apvienību (ITU). Forumā piedalīsies pārstāvji no "Meta", "Nokia", "Dell", "Cisco", "Google", "Deutsche Telekom", "Frequentis" un citām kompānijām, valsts un pašvaldību struktūrām, kā arī pētnieciskajām un zinātnes institūcijām.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri