Plešs: Latvijai jārada vienots un caurskatāms zaļās enerģijas attīstības plāns

COP27 svētdien panākta vienošanās par kompensāciju fonda izveidi, lai sniegtu atbalstu tām nabadzīgajām valstīm, kas cietušas no klimata pārmaiņām. Šāda fonda izveide bija viens no smagākajiem jautājumiem, kura atrisināšanu centās panākt divas nedēļas ilgušās konferences dalībnieki.

Delegāti sēdē, kura ilga visu nakti, ieilgstot līdz svētdienas rītam, apstiprināja arī COP27 gala paziņojumu, kurā tā arī nav paredzēta stingrāka siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošana.

Dokumentā valstis aicinātas samazināt ogļu izmantošanu un atteikties no "neefektīvā fosilā kurināmā subsīdijām", taču tā arī nav pieminēta atteikšanas no naftas un gāzes.

Kā informēja Pleša padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem Miks Strazdiņš, konferences noslēguma dokumentos liels uzsvars esot likts tieši uz atjaunīgās enerģijas attīstību un tās plašāku izmantošanu, kā arī uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju steidzamu samazinājumu visos sektoros.

Tāpat izcelta bezprecedenta enerģētikas krīze, kuras ietekmē valstīm nepieciešams strauji transformēt enerģētikas sektoru tā, lai tas kļūtu drošāks un noturīgāks pret ārējiem satricinājumiem, tostarp paātrinot pāreju uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu šīs desmitgades laikā.

Arī Latvijā jābūt saskaņotiem rīcības modeļiem, lai visām iesaistītajām pusēm būtu ne vien vienots redzējums par tālāko attīstības plānu, bet arī skaidri definēts algoritms pārējai uz zaļās enerģijas attīstību valstī.

"Konference ir noslēgusies, taču darbs pie klimata mērķu sasniegšanas turpinās - un tam jākļūst arvien ambiciozākam, īpaši Latvijā. Turklāt tam jābūt caurskatāmam, pārredzamam un saprotamam. Tā, piemēram, skaļi izskanējusi informācija, ka "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" plāno paaugstināt tarifus, taču, manuprāt, šobrīd pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šādus soļus spert nedrīkst, ja nav pilnas skaidrības par to, kā tas varētu ietekmēt zaļās enerģijas attīstību valstī," pauž Plešs.

Viņa ieskatā svarīgi atzīmēt, ka nepieciešams ieguldīt tīklu modernizācijā, un tam atvēlēti arī ievērojami Eiropas Savienības līdzekļi, kas gudri jāizmanto, lai celtu tīkla kapacitāti. Energoefektivitāte un zaļās enerģijas izmantošana ir jāatbalsta, nevis jāsoda ar papildu izmaksām.

"Mums ir jākāpina saules un vēja jaudas - tas palīdz gan samazināt rēķinus iedzīvotājiem, gan ļaus sasniegt klimata mērķus un samazināt emisiju apjomu, tādēļ iet soli atpakaļ un uzlikt papildu slogu mājsaimniecībām, manuprāt, ir pretrunīgi," uzskata ministrs.

Viņaprāt, Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar citiem sektoriem un uzņēmējiem nepieciešams pēc iespējas ātrāk atjaunot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP), tajā palielinot ambīcijas atjaunīgās enerģijas izmantošanai.

Šobrīd mērķis esot nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas gala patēriņā, taču, lai sasniegtu klimata mērķus, mazinātu SEG emisijas un vairotu mūsu enerģētisko drošību un neatkarību, noteiktie mērķi esot jākāpina.

Turklāt papildu zaļās enerģijas jaudas kalpošot par nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai - mazākas izmaksas par elektrību un siltumenerģiju ilgtermiņā celšot Latvijas konkurētspēju.

Kā norāda Plešs, tas saskan arī ar COP27 konferences laikā lemto - valstīm ir strauji jākāpina tīras un zaļas enerģijas attīstība, tostarp pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas enerģētikā.