Nākamnedēļ turpinās iztiesāt 2013.gadā notikušā Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietu

Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā. Lietā apsūdzētas trīs personas - Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, kā arī Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs. Viņi savu vainu neatzīst.

Vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukts viens uzņēmuma darbinieks, kura nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku.

Abi atbildīgie uzņēmumu pārstāvji pie kriminālatbildības saukti par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Iepriekš izskanējusi informācija, ka ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts no Apvienotās Karalistes Pīters Mansi apgalvoja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.

Tikmēr VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.

Lietas prokurors Agris Skradailis ar Ģenerālprokuratūras preses dienesta starpniecību aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka ir pārliecināts, ka lietā esošie pierādījumi apstiprina apsūdzēto vainu. Viņš 2014.gada rudenī, virzot kriminālprocesu tiesā izskatīšanai pēc būtības, nav šaubījies, ka ar esošajiem pierādījumiem - liecībām, ekspertu atzinumiem un citiem rakstveida pierādījumiem - spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši apsūdzētās personas izdarījušas tām inkriminētos konkrētos noziegumus, bet četras juridiskās personas nav īstenojušas pienācīgu pārraudzību un kontroli.