AS mērķis varētu būt JV sarunu vedēja nomaiņa

Vērtējot AS rosinājumu partneriem parakstīt vēl vienu sadarbības memorandu, Skudra akcentēja, ka tam būtu radikāli jāatšķiras no jau parakstītā dokumenta, piebilstot, ka AS "kaut kādu iemeslu dēļ" parakstīja pirmo memorandu un patlaban trūkst pamatojuma jauna memoranda veidošanai.

Skudras ieskatā, daļa no politiskā spēka pārstāvjiem, starp kuriem, iespējams, ir Andris Kulbergs un Didzis Šmits, ir pieprasījuši AS bezpartejiskajam līderim Uldim Pīlēnam virzīt piedāvājumu par jauna sadarbības memoranda veidošanu. Politologs pieļāva, ka AS pārstāvjus neapmierina potenciālās koalīcijas partiju sarunu laikā iezīmētais budžets nozarēm un atbildības jomu sadalījums, jo partija vēlas valdībā iegūt līdzvērtīgas pozīcijas kā JV, neskatoties uz to, ka AS frakcija ir daudz mazāka par JV frakciju.

Iespējams, AS vēlas kontrolēt ne vien tās ministrijas, kuras partijai ir piedāvājusi JV, bet arī citas, sprieda Skudra. Viņš atzīmēja, ka rodas jautājums, vai ministrijās, kuras ir paredzētas nonākšanai AS atbildībā, arī tiks veidoti ministru biedra amati, kurus ieņemtu NA vai JV pārstāvji.

"Otrs skaidrojums ir daudz vienkāršāks," sacīja Skudra, minot Šmita un Kulberga kritizējošos izteikumus par Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Politologs pieļāva, ka AS varētu vēlēties arī valdības veidošanas sarunu vedēja nomaiņu uz kādu citu JV pārstāvi. Jauns sadarbības memorands varētu būt kā rīks, kā "Kariņu kā valdības vadītāju dabūt malā", spekulēja politikas eksperts.

Tāpat kā iespējamu "blakusproduktu" jeb papildu AS mērķi Skudra minēja JV šķelšanos.

Skudra atgādināja, ka, piemēram, AS pārstāvis Māris Kučinskis par partijas pozīciju izsakās mērenāk un no viņa sacītā ir secināms, ka vienošanos tomēr vēl ir iespējams panākt. Skudram ir radies iespaids, ka AS iekšienē ir pretrunas, tomēr politiskās apvienības šķelšanos viņš pieļāva tikai saistībā ar tādu situāciju, kurā šobrīd iezīmētā koalīcija izjuktu un tās vietā valdību veidotu AS, Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Viņaprāt, vairāki AS politiķi, tai skaitā Kučinskis, nepiekristu veidot valdību ar ZZS, jo atteiktos sadarboties ar Aivaru Lembergu.

Tomēr Skudra atzīmēja, ka viņam esot grūti noticēt, ka NA piekristu šādam valdības sastāvam.

Kā ziņots, AS piedāvās potenciālās koalīcijas partijām - NA un JV - parakstīt vēl vienu memorandu, otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem sacīja viens no AS dibinātājiem, uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka šo dokumentu varētu nosaukt par "memorandu 2" un tajā būtu jāatspoguļo nākamās koalīcijas uzdevumi turpmākajiem gadiem un finansiālais ietvars. Tas, pēc Pīlēna paustā, varētu palīdzēt ātrāk virzīties uz priekšu ar valdības izveidi.

Pīlēna ieskatā, no sākuma ir jāizveido dokuments ar uzdevumiem koalīcijai un finansiālo ietvaru, tad varētu tapt valdības deklarācija un tikai tad varētu runāt par atbildības sfēru sadalījumu saskaņā ar JV līdera Krišjāņa Kariņa piedāvājumu, ja AS gūs pārliecību, ka koalīcija spēs izpildīt savus uzdevumus.

Tāpat ziņots, ka AS politiķis Andris Kulbergs pirmdienas vakarā intervijā Latvijas Televīzijā pauda, ka vienošanās par atbildības jomu sadali topošajā valdībā vēl nav panākta, lai gan Kariņš un Levits pēc tikšanās paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali.

Kariņš iepriekš klāstīja, ka papildus pie NA pārraudzītās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu AS pārstāvis. Konkrēti ministra biedra uzdevumi un to apjoms tikšot laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būs saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredzot, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā (līdz šim - VARAM), pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus - Ministru prezidenta, finanšu, ārlietu, izglītības un zinātnes, tieslietu, klimata un enerģētikas, kā arī labklājības ministra amatus.

AS pienāksies jau pašlaik ieņemamais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu, zemkopības, veselības, kā arī reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amati. Savukārt NA būs četri ministru posteņi - aizsardzības, kultūras, satiksmes un ekonomikas.