Saskaņā ar labklājības ministra Gata Eglīša uzdevumu Labklājības ministrijai, Nodarbinātības valsts aģentūrai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts darba inspekcijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un pārējām ministrijas padotības iestādēm no 2022. gada 1. oktobra jānodrošina informācija un komunikācija ar klientiem tikai valsts valodā. Tas iekļauj izvietoto informāciju ministrijas un padotības iestāžu mājaslapās, sociālajos tīklos, paziņojumus klientiem un intervijas Latvijas medijiem. Līdztekus valsts valodai ministrija un padotības iestādes komunikācijā var izmantot tikai angļu valodu vai Eiropas Savienības oficiālās valodas.
Saistībā ar šo uzdevumu Labklājības ministrija un padotības iestādes vairāk nedrīkstēs pieprasīt no darbiniekiem krievu valodas zināšanas darba pienākumu veikšanai, skaidroja Eglītis.
Pēc Eglīša teiktā vienīgais izņēmums attiecībā uz krievu valodas izmantošanu varētu būt individuāla saziņa ar klientu, kuram nepieciešams kritiski svarīgs pakalpojums. Kā vienu no piemēriem šim izņēmumam Eglītis min saziņu ar Ukrainas bēgļiem, kuri vēršas ministrijā un padotības iestādēs ar jautājumiem krievu valodā.
Eglītis cer, ka līdzīgi principi drīzumā tiks iestrādāti likumā. Viņš norādīja, ka Konservatīvo deputāti Saeimā ir iesnieguši likumprojektu “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums”, kas šo jautājumu atrisinātu. Tas attiektos ne tikai uz valsts un pašvaldību īstenoto saziņu, bet ierobežojumi krievu valodas izmantošanā skartu arī privāto sektoru. Minētā Konservatīvo deputātu iecere 2022. gada 22. septembrī jau ir guvusi atbalstu Saeimā 1. lasījumā.
“Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenots 2012. gada referendumā lemtais – Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Šobrīd redzam, ka valstī pastāv faktiska divvalodība – praksē pakalpojumu sniegšanā krievu valoda tiek izmantota līdztekus latviešu valodai. Tam ir jāpieliek punkts,” skaidroja Eglītis.