Ministrs uzsvēra, ka situācija pie valsts robežas ir stabila un tiek kontrolēta, turklāt kopumā situācija pie Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir labāka nekā pie Igaunijas un Lietuvas robežām ar abām agresorvalstīm. Tomēr Eklons atzina, ka situācija var strauji mainīties, īpaši ņemot vērā Krievijā izsludināto mobilizāciju.
IeM priekšlikumā būs izklāstīts pamatojums ārkārtējās situācijas nepieciešamībai, lai valdība kopā ar atbildīgo dienestu pārstāvjiem to varētu izvērtēt, atzīmēja ministrs. Pēc viņa teiktā, koalīcijā pirmdien tika diskutēts par galvenajiem piedāvājuma aspektiem, un priekšlikums tika vienbalsīgi atbalstīts.
Galvenie iemesli, kāpēc ārkārtējā situācija būtu nepieciešama, ir papildu resursu piesaistīšanas iespēja robežas aizsardzībai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un kārtības noteikšana, kā robežu šķērsotājus pārbaudīt un reģistrēt, sacīja Eklons.
Ja valdība otrdien ārkārtējo situāciju izsludinās, tad tā būs faktiski lielākajā daļā valsts austrumu pierobežas. Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu no Baltkrievijas puses, Latvijas valdība jau pērn no 11. augusta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Līdz šim tā vairākkārt pagarināta. Patlaban tā pagarināta līdz 10. novembrim.
Kā ziņots, Krievijā izsludināta mobilizācija bruņotajos spēkos. Tās dēļ sākušās protesta akcijas, simtiem tūkstoši potenciāli mobilizējamo vīriešu jau pametuši valsti.
Līdz sestdienai Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ patvērumu Latvijā pieprasījušas divas personas, iepriekš norādījis Eklons (AP), uzsverot, ka mobilizācija Krievijā kā tāda nav pamats patvēruma piešķiršanai Latvijā.