Levitu aicina uzstāt likumā saglabāt ierobežojumu deputātiem darbam pašvaldībās

Lai nodrošinātu labas pārvaldības principa ievērošanu pašvaldībās un skaidru lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu, kā to nosaka Pašvaldību likuma anotācijā minētais, "Delna" aicina Valsts prezidentu caurskatīt likuma 71.pantu par ierobežojumiem pašvaldības domes deputātiem un aicina prezidentu mudināt deputātus pieturēties pie otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas un paredzēt, ka ierobežojums stājas spēkā pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.

Ņemot vērā, ka Valsts prezidents otreizējai caurlūkošanai parlamentam atgriezis Pašvaldību likumu, "Delna" norāda uz nepieciešamību uzlabot Pašvaldību likuma 71.panta pirmās daļas 4. punktu, kura trešajā lasījumā apstiprinātā redakcija, tās ieskatā, ir pretrunā Latvijas Satversmes ievadam un 1.pantam, Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas plāna uzdevumam, kā arī paša Pašvaldību likuma anotācijā noteiktajam, ka tas izstrādāts, lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali.

Izskatot Pašvaldību likuma projektu, Saeima vēl otrajā lasījuma redakcijā bija atbalstījusi aizliegumu pašvaldību deputātiem ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai vietnieka amatus jebkādas nozares pašvaldību iestādē.

"Delna" atgādina, ka pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (JV) iesniedza priekšlikumu samazināt attiecīgās normas tvērumu, neattiecinot to uz izglītības, kultūras un veselības aprūpes jomas iestādēm, kas arī tika atbalstīts, lai arī sākotnēji Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tas neguva atbalstu.

Tādējādi tieši pirms trešā lasījuma tika būtiski ierobežots pašvaldību deputātu amatu savienošanas ierobežojumu tvērums, radot pretrunu ar varas dalīšanas principu, kas skaidri nosaka arī to, ka izpildvara nošķirama no lēmējvaras, un, secīgi, nonāk pretrunā ar Valsts prezidenta motivācijas rakstā norādīto demokrātijas virsprincipu, uzsver "Delna". Tās ieskatā, šāds būtisks izņēmumu paplašinājums nav pietiekami pamatots, ņemot vērā, ka trešajā lasījumā notiek tikai redakcionāla likumprojektu precizēšana, nevis būtiskas atkāpes no otrajā lasījumā lemtā.

"Delna" atgādina, ka pirms pāris gadiem, kad noteica šādu amatu savienošanas ierobežojumu, kā spēcīgākais pretarguments tika minēts, ka Latvijā ir pārāk mazas pašvaldības un šāds ierobežojums tādēļ liegs kvalificētiem pašvaldību darbiniekiem strādāt pašvaldības domē. Neskatoties uz to, Saeima toreiz nolēma, ka šādam ierobežojumam jābūt. Tagad, pēc Administratīvi teritoriālās reformas, ir zudis pamatojums atteikties no izņēmumiem pašvaldības deputātu amatu savienošanā. Potenciāli palielinās arī lēmumu pieņēmēju atbildība un darba apjoms pašvaldībās, pašvaldības ir kļuvušas lielākas teritorijas un cilvēkresursu ziņā. Turklāt 2022.gada 1.jūlijā bija paredzēts arī pašvaldību amatpersonu atalgojuma kāpums.

"Delna" vērš Valsts prezidenta uzmanību, ka, viņu ieskatā, 13.Saeimas deputāti balsojumā trešajā lasījumā rīkojās negodprātīgi un demonstrēja pieņemto lēmumu neatbilstību demokrātijas principiem un paša likumprojekta anotācijā minētajam, turklāt mainīja savu otrajā lasījumā pausto kardināli pretējā virzienā. "Delna" ievēroja, ka, salīdzinot deputātu balsojumus otrajā un trešajā lasījumā, vairāki "Jaunās vienotības", "Saskaņas" un Nacionālās apvienības frakciju deputāti mainīja savu balsojumu.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 8.septembrī pieņemto jauno Pašvaldību likumu, norādot uz trim, viņaprāt, būtiskiem problēmjautājumiem saistībā ar likumā iekļautajiem regulējumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Vēstulē Saeimai Levits atzīmē, ka likuma 58.panta otrās daļas regulējums ir jāsaskaņo ar Satversmes 101.pantu, precizējot, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, var tikt ievēlēti par iedzīvotāju padomes locekļiem.

Tāpat Valsts prezidents norāda, ka likuma 58 pantā ir jāiekļauj regulējums, ka "tikai Latvijas pilsoņi un ES pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesīgi tieši balsot par iedzīvotāju padomes locekļu kandidātiem". Arī šajā gadījumā likumdevējam ir saistošas Satversmes 101.panta prasības, uzsver Levits.

Valsts prezidents arī rosina papildināt likuma 58.pantu ar regulējumu par iedzīvotāju padomes kompetenci, pašam likumdevējam nosakot iedzīvotāju padomes kompetences kodolu. Savukārt 59.pantā vajadzētu iekļaut iedzīvotāju padomes tiesības lemt par līdzdalības budžeta izlietojumu.

Valsts prezidents arī aicina apsvērt attiecīgās institūcijas nosaukumu. Pēc pirmās amatpersonas paustā, patlaban likumā lietotais institūcijas nosaukums "iedzīvotāju padome" lielā mērā to tuvina pašvaldībās ierastajām dažādām konsultatīvajām padomēm un komisijām, kas nodrošina sabiedrības līdzdalību un iedzīvotāju uzklausīšanu.

Prezidents atzīmēja, lai likuma piemērošanā pēc tā spēkā stāšanās izvairītos no turpmākiem pārpratumiem un nepareizas interpretācijas, viņš aicina likumā un tā piemērošanā turpmāk šīs institūcijas nosaukumu "iedzīvotāju padome" aizstāt ar saturiski precīzāku un atbilstošāku nosaukumu - "vietējo kopienu padome".