Vidzemē grasās nošaut pa viensētām klaiņojošo lāci

"Pārdrošajam lācim, kurš vairākkārt manīts cilvēku māju tuvumā un jau divas reizes pārvietots, trešā iespēja netiks dota. Ja dzīvnieks nemainīs savu uzvedību, tad viņš būs jālikvidē," sacīja Auziņš.

Viņš aicināja sabiedrību būt saprotošiem, jo šāda situācija ir arī apdraudējums cilvēkiem. "Jāsaprot, ka lācim ir jābūt mežā, viņam nav jābūt pie cilvēkiem," piebilda Auziņš.

Viņš atzina, ka, aptaujājot zinātniekus un cilvēkus, kas strādājuši ar lāčiem, neviens nedeva garantiju, ka iepriekš aizmidzinātie un izšķirtie lāči mainīs uzvedību. Kāds kolēģis no Igaunijas norādījis - izskatās, ka viens ir kūdītājs un otrs pavelkas tam līdzi. Rezultāti līdzšinējiem mēģinājumiem atturēt lāčus no tuvošanās cilvēku mājām liek domāt, ka viens ir guvis mācību, taču otrs turpina ierasto uzvedību.

DAP apzinājuši lāču izvietošanas iespējas nebrīvē, bet secināja, ka brūnie lāči, īpaši no savvaļas, nav nevienam nepieciešami nedz Latvijā, nedz Eiropā. "Ja savvaļas lāčus ieliek aplokos, viņi ilgi nedzīvo," piebilda Auziņš.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā pēc vairāku diennakšu rūpīgas lāču gaitu izsekošanas, abi dzīvnieki, kas sākotnēji tika manīti sirojam pa Valkas novada viensētām, beidzot tika uzieti Smiltenes novada Grundzāles pagastā, veiksmīgi iemidzināti un izšķirti.

Pēc Valkas novadā īstenotās aizbiedēšanas metodes abi lāči bija pārvietojušies uz Smiltenes novada Bilskas pagasta Loberģu ciemu, kur turpināja savu ierasto barības meklēšanu, sirojot pa viensētām. DAP speciālistiem koordinējot procesu, tika sākta nākamās alternatīvas īstenošana - lāču izšķiršana, lai pārvietotu katru no tiem uz citu nomaļu teritoriju pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām.

Lai lāčus varētu pārvietot, tika veikta to iemidzināšana, kas bija riskantākā procesa daļa, jo pastāvēja apdraudējums gan cilvēku drošībai lāču iespējamās agresīvās reakcijas dēļ, gan dzīvnieku dzīvībai.