Piecas pilsētas var apvienot ar piegulošajiem novadiem

Sabiedrība
LETA 13:50, 21.10.2021 0

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošajiem novadiem.

 
Foto: LETA

Saeimas debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka šie grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti, nepienācīgi izrunāti un pretrunā ar iepriekš pieņemtiem likuma grozījumiem. Politiķis prognozēja, ka piedāvātās izmaiņas kaitēs reģionu attīstībai.

Valainis norādīja, ka iepriekš Jelgavas un Jelgavas novada, Ventspils un Ventspils novada, kā arī Augšdaugavas novada pārstāvji esot iebilduši šādai apvienošanai. Viņš arī aicināja pieņemt faktos balstītus, nevis emocionālus lēmumus, norādot, ka pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, ļoti maz iedzīvotāji pozitīvi vērtē administratīvi teritoriālo reformu.

Tāpat šie grozījumi tiekot pamatoti ar viltus steidzamību, jo to virzītāji neminot konkrētas Satversmes tiesas (ST) sprieduma atziņas, atzīmēja ZZS deputāts. Šie grozījumi neizriet no ST sprieduma, jo tajā neesot rakstīts, ka steidzami jāveic Jelgavas un Jelgavas novada apvienošanu, norādīja parlamentārietis. Līdz ar to likuma virzītāji pēc būtības maldina Saeimu, pauda politiķis.

Valainis šajos grozījumos arī saskata politisko atriebību no partijām, kuras attiecīgajos novados guva labākus rezultātus pašvaldību vēlēšanās.

Deputāte Inga Goldberga (S) pauda, ka izveidojušos situāciju, ko plānots glābt ar šo likumprojektu, var raksturot ar vārdiem "nu gan esam savārījuši putru". Putras ievārīšanā piedalījušies visi, sākot no atbildīgās ministrijas, reformu virzītājiem, lēmumu pieņēmējiem Saeimā un savu asumu tam pievienojusi arī ST, norādīja deputāte.

Politiķe norādīja, ka dažas valstspilsētas ir gatavas apvienoties ar novadiem, bet pilnīgi visi minētie novadi nē. Tas saistīts ar neticību, ka situācija varētu būt atšķirīga no kopējās valsts reģionālās politikas. "Nu ja jau centrs, tad, neskatoties uz solījumiem vārdos un skaisti sarakstītajiem attīstības plāniem, reģionālās atšķirības tikai padziļinās," norādīja deputāte, kura konceptuāli gan pauda atbalstu piedāvātajiem grozījumiem.

Deputāte Ilga Šuplinska vērsa uzmanību, ka ļoti daudzas nelielās pašvaldības protestē nevis pret pašu reformu, bet tieši pret to, ka pietrūkst kompetenta, prognozēs balstīta, finansēs pamatota izvērsuma par nākotni. Piedāvātajos likuma grozījumos nepārdomāta pieeja ir tas, ka par vienīgo parametru tomēr izvēlas tikai iedzīvotāju skaitu, atzīmēja deputāte.

ST šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet līdz ar nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā šīs pašvaldības iecerēts apvienot.

Līdz 2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.

Kā aģentūrai LETA pieļāva Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, likumprojektā varētu veikt korekcijas, to skatot otrajā lasījumā. Tad gaidāma diskusija gan par ar reģionālas nozīmes centriem saistītiem jautājumiem, gan par to, kurus novadus un pilsētas vajadzētu apvienot, kā arī vai to darīt 2025., vai arī, piemēram, 2029.gadā.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks spriests, vai Satversmes tiesas (ST) spriedums, kurš attiecas uz Jelgavas un Augšdaugavas novadu, būtu jāattiecina arī uz Liepāju, Ventspili un Rēzekni, norādīja politiķis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas sagatavotas saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Līdz ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.

Kā vasarā Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Juris Pūce (AP), Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum.

VARAM sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.

Jau vēstīts, ka iepriekš iespējamo apvienošanos ar kaimiņu novadiem 2025.gadā no piecām valstspilsētām atbalstījusi tikai Rēzekne un Daugavpils.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā vairāk balsotāju vēlēšanu iecirknī tirdzniecības centrā "Domina Shopping"

Rīgā līdz plkst.12, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, visvairāk balsotāju bijis 113.vēlēšanu iecirknī, kas ir izvietots tirdzniecības centrā "Domina Shopping", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Sabiedrība Madonas pilsētas svētki varētu pozitīvi ietekmēt vēlētāju aktivitāti novadā

Sestdien notiekošās Madonas pilsētas svētku aktivitātes varētu veicināt vēlētāju aktivitāti novadā, aģentūrai LETA sacīja Madonas novada kultūras centrā esošā 654.vēlēšanu iecirkņa vadītāja Astra Krūma.

Sabiedrība CVK: Pirmās vēlēšanu stundas aizritējušas bez aizķeršanās

Pirmās vēlēšanu stundas aizritējušas bez aizķeršanās, aģentūrai LETA pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sabiedrisko attiecību pārstāvis Andrejs Vaivars.

Sabiedrība Papildu 500 karavīru pieņemšanai dienestā nepieciešami 7,7 miljoni eiro

Papildu 500 karavīru pieņemšanai dienestā Aizsardzības ministrijai nepieciešami 7,7 miljoni eiro.

Lasiet arī

Sabiedrība Jurēvics: JV neatbalstīs administratīvi teritoriālās reformas demontāžu

"Jaunā vienotība" (JV) neatbalstīs administratīvi teritoriālās reformas (ATR) demontāžu, taču pieļauj tādus uzlabojumus, kas stiprinātu esošās pašvaldības, aģentūrai LETA pauda JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.

Sabiedrība Mārupes domes deputāti atbalsta Babītes novada nodalīšanu

Mārupes novada domes deputāti atbalsta Babītes novada nodalīšanu no Mārupes novada.

Sabiedrība Pašvaldībām nevienojoties par Garkalnes sadalīšanu, novadu robežas nemainīs

Ropažu un Ādažu novadu pašvaldībām nevienojoties par Garkalnes sadalīšanu, novadu robežas grozītas netiks, teikts atbildes vēstulē Tiesībsarga birojam, kuru šodien apstiprināja valdība.

Sabiedrība Sagatavots likumprojekts par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.