Kā piemēru viņš minēja Upesgrīvas un Kantora ielas krustojumu uz Rīgas robežas ar Mārupes novadu. Mārupē tika īstenots ielas pārbūves projekts. Pēc tā palika neizbūvēta 40 metru gara josla. To varot redzēt, pat ieejot "Google" kartē un apskatot satelīta uzņēmumu, sacīja politiķis.
"Absolūta nejēdzība. Tāda strēmele ar krūmiem un kokiem, un iela nesavienojas tāpēc, ka tā ir robeža starp Rīgu un Mārupi," uzsvēra Smiltēns.
Lai gan pašvaldībām esot aizliegts ieguldīt citas pašvaldības teritorijā, esot jāizveido mehānisms, kā šādu problēmu novērst. Šādi projekti būtu jātaisa sadarbībā vienai pašvaldībai ar otru - kopīgi jāprojektē un jāveic būvniecība.
Otrs variants - to izdara Mārupe, bet rēķinu par šiem 40 metriem apmaksā Rīga, piebilda deputāts.
Savukārt pašlaik pašvaldībai sanāks tērēt 100 000 eiro, lai projektētu šo mazo ielas posmu, būs speciāli jādzen uz turieni lielā tehnika, lai ielu pabeigtu.
"Tā ir lieka naudas šķērdēšana un nepraktiska saimniekošana, kas nokaitina arī vietējos iedzīvotājus," atzina Smiltēns.
Rīgas vicemērs informēja, ka projekta īstenošanai, lai novērstu konkrēto nejēdzību, finansējums ir paredzēts šī gada pašvaldības budžetā.
Līdzīgi esot arī ar luksoforu ierīkošanu Garās ielas krustojumā, kas ir vairāk saistīts ar Stopiņiem, veloceliņa posma savienošana Imanta-Babīte.
Kā skaidroja Smiltēns, šo projektu īstenošanai finansējums paredzēts pilsētas budžetā, tādējādi simboliski parādot, ka Rīga savienojas ar Pierīgas pašvaldībām.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri