Latvijā 2018.gadā bija zināmas un apstiprinātas 57 Spānijas kailgliemeža atradnes, bet pērn klāt nākušas vēl 19 jaunas šīs sugas atradnes, liecina informācija Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā.
LLKC norāda, ka Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi kopš 2018.gada veic invazīvo sugu monitoringu, kurā apseko šī gliemja atradnes, novērtē invāzijas pakāpi un galvenos sugas izplatības ceļus. Jauni ziņojumi par Spānijas kailgliemeža atradnēm Latvijā saņemti, aktīvi iesaistoties iedzīvotājiem, lai palīdzētu apzināt ierobežošanas pasākumus un ietekmi uz laukaugiem.
Spānijas kailgliemeži ir līdz 14 centimetriem gari, masīvi un nedaudz saplacināti, oranžā vai brūnganā krāsā. Tie r nakts dzīvnieki, kas kļūst aktīvāki līdz ar krēslas iestāšanos, un turpina būt aktīvi līdz rītam. Lietū tie aktivitāti turpina arī dienā. Lai gan Spānijas kailgliemeži ēd visu, tie galvenokārt barojas ar augiem, bet labprāt - ar citiem bezmugurkaulniekiem un savas sugas īpatņiem.
Spānijas kailgliemezis ir nevēlams dārzā, jo siltākā laikā kļūst aktīvāks un intensīvi sāk baroties, strauji augot līdz vasaras otrajai pusei, kad sāk dēt olas. Gliemji dzīvo vienu gadu, tāpēc to dzīves uzdevums ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Viens īpatnis vasaras sezonas laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām. Turklāt Spānijas kailgliemezis var pārnēsāt slimību ierosinātājus, kamdēļ var saslimt kultūraugi un mājlopi, ka arī ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, kas invadē suņus un kaķus.
LLKC norāda, ka pirms dekoratīvo stādu iegādāšanās, jāpārliecinās, vai tur neslēpjas nepieauguši Spānijas kailgliemeži vai to olas. Ja tie tomēr ieviesušies dārzā, cīņa jāuzsāk savlaicīgi, iznīcinot pēc iespējas lielāku Spānijas kailgliemežu skaitu, iekams tie sāk vairoties un dēt olas. Invazīvo sugu apkarošana ir darbietilpīgs un ilgstošs process, kurš nebeidzas ar vienu apkarošanas reizi, norāda speciālisti.
Bez ķīmisko sugas ierobežošanas metožu pielietošanas nelielā teritorijā un mazdārziņos viena no efektīvākajām sugas ierobežošanas metodēm ir nolasīt tos ar rokām vai mehāniski iznīcināt. Spānijas kailgliemeži dārzā jānolasa vēlu vakarā, vai agri no rīta, un tos var pāršķelt ar jebkuru asu priekšmetu. Tos var izķert arī ar lamatām vai paslēptuvēm - mitrumā un ēnainās vietās ciešā saskarē ar augsni izvietojot priekšmetus, piemēram, dēļu gabalus, burkas, zem kuriem jāievieto barība.
Spānijas kailgliemeža atradnes apstiprinātas tādās apdzīvotās vietās kā Aizputē, Alejās, Atpūtā, Audrupē, Babītē, Baldonē, Baložos, Baltezerā, Bauskā, pie Brocēnu ezera, Carnikavā, Cēsīs, Cinevillā, Dobelē, Dorupē, Dzilnuciemā, Elejā, Ezerciemā, Ezītī, Frančkrātiņos, Iecavā, Ieriķos, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kalnišķos, Lielvārdē, Liepājā, Madonā, Matiņezera krastā, Mazirbē, Mārupē, Ogrē, Oliņās, Pastendē, Pāvilostā, Peltēs, Pēterupē, Pikalnē, Plieņciemā, Raņķos, Rīgā, Rojā, Salaspilī, Saldū, Siguldā, starp Saulkalni un Daugavmalu, Skārduciemā, Sunīšos, Tukumā, Uzvarā, Valmierā, Vālodzēs, Ventspils Piejūras parkā, Vircavā, Zaļeniekos, Zvejniekciemā un Zvirgzdos.