LVSADA sēdē spriedīs par mediķu atalgojuma domnīcā tapušo starpziņojumu

Rīga, 18.febr., LETA. Šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) informatīvajā sēdē spriedīs par mediķu atalgojuma domnīcas starpziņojumu, aģentūrai LETA paziņoja organizācijas priekšsēdētājs Valdis Keris. LVSADA joprojām ir skeptiska par nepieciešamību izstrādāt jaunu mediķu atalgojuma modeļi, tostarp, par īpaši šim mērķim izveidotās domnīcas līdz šim paveikto, vienlaikus atzīstot, ka gala secinājumus izdarīt ir pārragri. Pēc Kera sacītā, piektdienas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē arodbiedrība esot guvusi apstiprinājumu tam, ka jauna modeļa izveide nav bijusi lietderīga, tomēr, ņemot vērā, ka darbs vēl nav noslēdzies, pagaidām gala secinājumus neizdara. VANA sēdē vairākām nozares organizācijām, kas līdz šim nebija iesaistījušās domnīcas darbā pie jauna modeļa izveides, tika prezentēts starpziņojums par patlaban paveikto. Keris pauda, ka, lai gan vēl ir pāragri izdarīt secinājumus, starpziņojums apstiprinājis LVSADA iepriekšējās bažas. "Diemžēl ir patiešām strādāts pa tukšo," uzskata LVSADA priekšsēdētājs. "Kaut arī domnīcas speciālisti ir ar labu kvalifikāciju, veids, kā tā tika organizēta, neļāva nest sasniegumus," teica Keris. LVSADA uzsver, ka pirms jaunā mediķu atalgojuma modeļa izstrādes sākšanas netika saņemtas nekādas oficiālas sūdzības par pašreizējo atalgojuma modeli un darbs tika sākts pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) iniciatīvas. "Plīvurs no domnīcas tika noņemts," pauda Keris, izsakot gandarījumu par iespēju iepazīties ar starpziņojumu. Tagad to plānots apspriest LVSADA biedru vidū informatīvā sēdē otrdien, 18.februārī, un pēc tam jau padomes sēdē. Jau ziņots, ka LVSADA padomes sēdē, 21.janvārī, nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli. Atalgojuma modeļa pārskatīšana aizsākusies, jo Kariņš iepriekš uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, kas ieviestu "caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu" un novērstu tajā iespējamās netaisnības. Kariņš iepriekš norādījis, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem. "Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. (..)," pauda Kariņš. Arī Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) norāda uz veselības aprūpei piešķirto līdzekļu neizsekojamību. Izpētot Valsts Ieņēmumu dienesta sniegtos datus, deputāts atzīmējis faktu, ka ir ārsti, kas strādā vidēji no 400 līdz 500 stundām mēnesī. Esot arī 30 ārsti, kuri strādā virs 400 stundām mēnesī. Judinam neesot pilnīgas skaidrības par to, kādā veidā minētie medicīnas darbinieki ir spējīgi nostrādāt šādu daudzumu stundu. Viņa ieskatā, šāds nostrādāto stundu daudzums var norādīt gan uz darbinieku pārslodzi, gan problēmām strādājošo darba laika uzskaitē. Viņš arī norādīja uz Veselības inspekcijas kompetenci minētās situācijas pārskatīšanā.