Negaidīti: "Trasta komercbankas" lietā "uzpeldēja" slimības skarti dzimumlocekļi

Savukārt Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs sarunā ar mums paskaidroja: aizstāvība ļoti kritiski izturas pret apsūdzības versiju. Lieta tika nodota tiesā lielā steigā, tā izskatās haotiska, ar dokumentiem esot "bardaks". Un, protams, viņa aizstāvāmais noliedz savu vainu.

Mēs pastāstīsim detalizētāk par šo skaļo lietu.

Viens prokurors jau noraidīts

Kas ir būtiski, godātie lasītāji: uzsākt procesu tiesā mēģināts būtībā jau 9 mēnešus. Taču tas izdevās tikai tagad. Ko tiesā darījuši līdz šim? Puses apmainījušās ar lūgumiem, un aizstāvībai rezultātā izdevās noraidīt prokuroru Uldi Cinkmani.

Iepriekšējā sēdē Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pieteica valsts apsūdzētājam noraidījumu, jo starp prokuroru un apsūdzēto Sprūdu pastāv interešu konflikts. Sprūds iesniedza sūdzību par Cinkmani augstāk stāvošam prokuroram, un 8. augustā tā tika daļēji apmierināta. Uzsākta dienesta pārbaude, radās aizdomas par disciplināru pārkāpumu...

Un lūk, pagājušajā piektdienā prokurore Zane Pavāre tomēr uzsākusi nolasīt apsūdzējumu.

Tas arī neizdevās uzreiz: pirms tam tiesa vēl 2 stundas iztērējusi apsūdzēto lūgumiem.

Procesa īpatnība ir tā, ka milzīgi daudz pierādījumu ir diskos, un saņemt piekļuvi pie tiem izrādījās visai sarežģīta lieta. Taisnīguma labad minēsim, ka arī papīra lieta ir diezgan apjomīga: 165 sējumus ved ar pilnīgi piekrautiem veikala ratiņiem. Aizstāvjiem tomēr vajag vairāk materiālu, kas būtu saistīti ar viņu klientiem. Tāpēc no advokātu puses regulāri ienāk lūgumi informācijas saņemšanai no diskiem.

Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs sarunā ar mums paskaidroja:

- Lietas materiāli tika sagatavoti nosūtīšanai tiesā lielā steigā, lai iekļautos kādos tikai prokuratūrai zināmos termiņos. Rezultātā materiāli izrādījās daļēji negatavi.

Aizstāvība tomēr cer, ka pakāpeniski iegūs piekļuvi tiem materiāliem, kuriem ir iespējams piekļūt, un Rozenberga kungs paskaidroja, ka ir iesniegti atbilstoši lūgumi. Runājot par šifrētajiem materiāliem, visticamāk, ka informāciju tajos neizmantos ne aizsardzība, ne apsūdzība, un tie nebūs redzami tiesas spriedumā.

Labi, ka vismaz noklausītās telefonsarunas paspēja atšifrēt un pievienot lietai...

Slepenie materiāli: "Kam ir parole?"

Daudziem procesa dalībniekiem gribētos piekļūt materiāliem šifrētajos diskos, bet neviens nezina to paroli. Pēc Sprūda lūguma nosūtīt paroles pieprasījumu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tiesnesis Dzenis paskaidroja, ka ir nosūtījis pieprasījumu prokuratūrā un tur nespēja tikt klāt šiem materiāliem.

"Tātad, neviens to nespēj," atlika rezumēt tiesnesim.

Pagaidām ar to būs jāsamierinās, vēlāk, izskatot lietu, pie šī jautājuma varēs atgriezties.Vēl viena aizstāvības pretenzija agrāk izteikta par elektroniskajiem nesējiem: tajos ir pārāk daudz informācijas. Rezultātā lietā iekļuva personīgā informācija par tiesājamo ģimenes locekļiem, kā arī ar lietu nesaistītu cilvēku materiāli: bērnu bildes, slimības vēstures, finanšu informācija, ar nezināmu kaiti bojātu dzimumorgānu foto un pat intīmi video no pirts. Taču prokurori paskaidroja, ka saskaņā ar likumu nedrīkst šķirot elektroniskajos nesējos atrasto. Tiesnesis līdz ar to paziņoja, ka lietu izskatīs tādu, kāda tā ir.

Ko viņiem inkriminē

Lietas ietvaros tiek apsūdzēti bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī vēl 9 cilvēki. Pirms sākusies tiesvedība, Sprūds paziņoja žurnālistiem, ka savu vainu joprojām neatzīst un visa šī lieta ir vienkārši dažu personu karjeras ambīciju rezultāts.

Bijušais maksātspējas administrators Sprūds tiek apsūdzēts par naudas piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju jeb atmazgāšanu un izspiešanu grupā. "Dzimtās sētas" epizodē runa ir par 2,6 miljonu eiro, bet saistībā ar Trasta komercbankas likvidāciju – par 1,2 miljonu eiro piesavināšanos.

Kopā ar Sprūdu tiesā arī viņa sievu un kolēģi – maksātnespējas administratori Ilzi Gulbi un viņa padoto Oskaru Ercenu. Citi apsūdzētie ir finansists Jorens Raitums, bijusī Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, uzņēmēji Mārtiņš Krūms, Guntars Slišāns, Īrijas pilsonis Timotijs Kellijs un Vjačeslavs Holmins.

Apsūdzētie tiek saukti pie atbildības par deviņiem noziedzīgiem nodarījumiem vai to atbalstīšanu. Tajos ietilpst izspiešana organizētā grupā, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana divos maksātnespējas procesos, nolaidība un noziedzīgā ceļa iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā.

Kā jau ziņoja programma "De facto", saistībā ar "Dzimto sētu" Sprūdam inkriminē nekustamā īpašuma piesavināšanos – tie ir vairāk nekā 40 hektāri Ķīšezera krastā Sužos. Pašlaik tie pieder akciju sabiedrībai "Sužu pussala". Pēc apsūdzības viedokļa šī sabiedrība bija fiktīva, līdz ar to Sprūds arī varēja iegūt šo gruntsgabalu. Īsumā sakot, īpašums piederēja SIA "Peltes īpašumi", ko 2011. gadā pasludināja par maksātnespējīgu. Par administratoru tika iecelts Sprūds. Komplicētas shēmas rezultātā, kurā parādas 3,2 miljonu eiro maksājums no citas Sprūda administrētās firmas "Dzimtā sēta", manta bez jebkādām izsolēm tika Sprūdam.

Bez tam "Trasta komercbankas" likvidācijas lietas ietvaros Sprūdu apsūdzē par izspiešanu grupā un naudas atmazgāšanu. Pēc "De facto" versijas, divi administratori – Sprūds un Krūms – draudēja konfiscēt bankas kreditoru naudu. Viņiem deva mājienu – lai saņemtu kontos "iestrēgušos" līdzekļus, vajadzēs dalīties. Pretējā gadījumā naudu var atzīt par nelikumīgi iegūtu un konfiscētu.

Taču pagaidām tās ir tikai versijas. Lēmums, kas ir vainīgs un kādā tieši nodarījumā, protams, būs jāpieņem tiesai.