Pētījums: Palielinot veselības budžetu, pieaugtu arī vidējais dzīves ilgums

Lai gan autori norāda, ka nav iespējams apgalvot, ka finansējums veselības nozarē tieši ietekmē vidējo dzīves ilgumu, tika atzīts, ka starp mērījumiem pastāv tieša un pozitīva attiecība, proti, ar pieaugošu veselības nozares finansējumu pieaug arī iedzīvotāju vidējais mūža ilgums.

No visām OECD valstīm, Latvijā ir vismazākais vidējā mūža ilgums, savukārt veselības nozares finansējuma ziņā, Latvija atrodas blakus Turcijai un Ungārijai, proti, starp valstīm, kuras investē relatīvi maz medicīnas nozarē.

Atbilstoši statistikai, Latvija arī tiek klasificēta kā augsta riska valsts, kas nozīmē, ka valstī pastāv relatīvi augsts skaits iedzīvotāju, kas ikdienā smēķē vai patērē alkoholu. Pētījumā, izvērtējot riskus, tiek iekļauts arī gaisa piesārņojums un iedzīvotāju daudzums, kuriem ir novērojama aptaukošanās.

Latvijā, no visām OECD valstīm, visbiežāk sastopama ir nāve, kas varēja būt daļēji vai pilnībā novērsta realizējot atbilstošu veselības aprūpes politiku, liecina pētījums. Šajā gadījumā, Latvijas situācija ir pielīdzināma Ungārijas un Lietuvas, kuras arī ir augsta riska grupas valstis, un arī uzrāda augstu skaitu nāvju, kas varēja būt daļēji vai pilnībā novērstas.

Savukārt salīdzinot ārstu skaitu pret ieguldītajiem līdzekļiem medicīnas nozarē, pētījumā parādās, ka, neskatoties uz relatīvi zemo finansējumu veselības nozarē, Latvijā ārstu daudzums ir visai augsts, proti, augstāks nekā Lielbritānijā un aptuveni tāds pats kā Īrijā. Veicot mērījumu, ārstu skaits tiek rēķināts ņemot vērā kopējo valsts iedzīvotāju daudzumu, kas nozīmē, ka šie dati attaino nevis kopējo daudzumu, bet relatīvo daudzumu.

OECD pētījums "Health at a Glance 2019" ir dažādu ar veselību saistītu pētījumu apkopojums par pēdējiem gadiem. Izmantotie aptaujāto skaiti ir virs 1 000 un statistika ir iegūta no 37 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm. Apkopojums tika publicēts 2019.gada 7.novembrī.