Skatiens no Amerikas: ar ko Latvija atšķiras no Arizonas

Latvijai un Amerikai ir ļoti daudz kopīga, bet tās joprojām ir divas dažādas valstis ar savu kultūru. Kaut gan neesmu piedzīvojusi šeit kultūras šoku, esmu pamanījusi, cik atšķirīgi mēs esam.

Šīs ir piecas galvenās Latvijas un Amerikas atšķirības, ko pamanīju es un mani kolēģi no ASV.

Kad mode ir svarīgāka

Rīdziniekiem un rīdziniecēm ir izteikti eiropeisks izskats, un Latvijai ir savs viedoklis par modi. Atceros, ka savā pirmajā dienā šeit biju sēdējusi uz soliņa pie upes un skatījusies uz garāmejošo jauniešu grupu. Puiši bija ģērbušies lieliskos tērpos. Viens — īsos zaļos zābakos, citam bija krekls ar mākslīgām skropstām, kas pielīmētas uz krūtīm. Manuprāt, vienkārši lielisks pašizpausmes piemērs.

Es jūtu, ka latvieši pucējas pirms jebkādas savas dzīves epizodes, lai tas būtu gājiens uz kino, veikala apmeklējums, došanās uz skolu vai uz darbu. Amerikāņi parasti valkā džinsus un T krekliņu. Mode Amerikā nav stils vai māksla — tur viss ir vienkāršs un utilitārs.

Mazajā Rīgā tiek veidotas modes apģērbu kolekcijas, šeit ir savi modes mākslinieki un pret-a-portier skates, cilvēki mēģina atrast savus pašizpausmes punktus. Modes pirmsākumi Latvijā, kā es domāju, ir meklējami bagātajā Eiropas mākslas vēsturē, kas ilgst vairākus gadsimtus —, tās Amerikai vienmēr pietrūka. Mode Eiropā ir veids, kā ieviest mākslu ikdienas dzīvē, bet Amerikā bieži vien tas ir veids, kā piesegt savu ķermeni ar džinsiem un polo kreklu. Man patīk, ka cilvēki šeit izkopj savu ārieni un stilu.

Amerikāņus skolā vai veikalā var ieraudzīt, ģērbušos sporta biksēs. Dažkārt savā valstī mēs izskatāmies pat tā, it kā būtu tikko izkāpuši no gultas. Domāju, daļēji tas ir saistīts ar to, ka amerikāņi daudz brauc ar auto un dzīvo privātmājās. Ikdienas komunicēšanas ar citiem cilvēkiem nav tik daudz, tāpēc Amerikā gandrīz neeksistē ielu mode.

Gājēju Latvija

Izņemot varbūt Ņujorku, amerikāņi parasti visur ceļo ar auto. Pat tad, kad vajadzēja doties uz pārtikas veikalu mūsu ielā, mana ģimene vienmēr brauca ar automašīnu. Mēs reti pastaigājāmies. Pirmais, ko biju pamanījusi Latvijā —, cik daudz cilvēku ir uz ielas. Domāju, ka tas ir tik jautri un veselīgi, kad ir staigāšanas kultūra. Šeit es eju kājām uz skolu Vecpilsētā katru dienu caur diviem skaistiem parkiem un pat esmu iepazinusies ar cilvēkiem, ko sastapu uz ielām.

Amerikāņu automobilizētais dzīves stils nav saistīts ar slinkumu, kā varētu padomāt. ASV pilsētu infrastruktūra īstenībā ir labāk pieejama automašīnām nekā gājējiem. Piemēram, lai aizietu uz kinoteātri mana dzimtajā pilsētā Mesā Arizonas štatā, man veselu stundu būtu jāiet pa asfaltētiem ceļiem. Pa labi no manis visticamāk būtu mūris, kas nošķirtu mani no apkārtnes.

Rīgā es varu aiziet līdz teātrim apmēram 40 minūtēs — caur diviem parkiem, garām skaistām ēkām un interesantiem vēstures pieminekļiem. Amerikā lielākā daļa cilvēku dzīvo kvartālos, kas ir nošķirti no pilsētas centra, tāpēc pārvietoties kājām ir ilgi un garlaicīgi, ceļš nebūs interesants. Un, protams, izvēlēties auto veicina zemās degvielas cenas ASV.

Tomēr patiesībā es dodu priekšroku Latvijas un Eiropas metodei — iešanai kājām vai braukšanai ar sabiedrisko transportu. Domāju, ka tas ir jauki — nekāpt automašīnā, lai tiktu vajadzīgajā vietā. Bez tam, sabiedriskais transports ir ērtāks jauniešiem un draudzīgāks videi. Viens pats tramvajs Rīgā pārvadā gandrīz tikpat daudz cilvēku, cik simts automašīnu! Visbeidzot, gājēju kultūra ietekmē urbanistiku — tā pieprasa veidot skaistus parkus, un tas ir veselīgāk.

Veikali tiek slēgti agri

Iespējams, tas ir sliktais amerikāņu ieradums, bet mums ar draugiem patīk iet ārā vēlu. Kādreiz vakarā Rīgā mēs nolēmām pastaigāt pa veikaliem, bet atklājām, ka vairums no tiem tiek slēgti ap septiņiem vai astoņiem, ja ne agrāk. Amerikā cilvēki iet iepirkties ļoti vēlu, pat ap pusnakti, bet Rīgā lielākā daļa vietu (izņemot bārus un klubus) tanī laikā jau ir ciet. Sevišķi savādi tas ir vasarā, kad ārā vēl gaišs, bet gandrīz viss jau slēgts.

No amerikāņa viedokļa Rīgas veikali un restorāni tiek atvērti arī vēlu. Vairums vietu Amerikā ir atvērti jau astoņos no rīta, ja ne agrāk. Esmu staigājusi pa veikaliem Rīgā tirdzniecības centrā «Akropole» ap deviņiem no rīta, un bija sajūta, ka esmu tuksnesī — tur nekas nestrādāja līdz pulksten desmitiem.

Neņemšos spriest par nesaņemtu peļņu, bet amerikāņiem šķiet ļoti jocīgi, ka veikali un restorāni tiek atvērti tik vēlu un slēgti tik agri.

Neticami svaiga pārtika

Protams, pārtika Rīgā nav tāda kā Amerikā. Biju šokēta, pirmoreiz pagaršojot šeit zemenes un persikus. Garša bija tik stipra un piesātināta! Manuprāt, Amerikā augļi un dārzeņi ir lielāki nekā šeit, bet to garša nav tik laba. Domāju, ka ASV izmanto vairāk pesticīdu un augu steroīdu, kā rezultātā pārtika izskatās labāk, bet daļēji zaudē svaigumu.

Esmu pagaršojusi dārza zemenes un mellenes, ko pārdeva tirgū kāda omīte, un tās bija labākās ogas no manis kādreiz nobaudītajām. Droši vien, ogas bija arī veselīgākas nekā Amerikā, jo Latvijā pārtikas ražošanā izmanto mazāk ķimikāliju nekā komerciālās lielsaimniecībās, kādas ir ASV.

Laiks rit dažādi

Man šķiet, ka rīdzinieki ir ievērojami mierīgāki laika plānošanas ziņā nekā vairums amerikāņu. Cilvēki Atlantijas okeāna viņā krastā sastāda noteiktu plānu dienai/nedēļai un stingri to ievēro. Laiks ir ļoti svarīgs Amerikas kultūrā. Amerikāņiem liekas savādi, kad darbu grafiks nepārtraukti mainās.

Vēl es un mani amerikāņu draugi pamanīja, ka ēdiena saņemšana restorānā aizņem krietni vairāk laikā nekā ASV. Pēc tam jūs vēl gaidāt (lasi: zaudējat laiku), kamēr atnesīs rēķinu. Mums tas ir ļoti savādi — esam pieraduši steigties.

Iespējams tomēr, ka Latvijai raksturīgais nesteidzīgais dzīves veids arī amerikāniem būtu veselīgāks un laimīgāks.

..Kopumā atšķirību nemaz nav tik daudz: Latvijā cilvēki ir draudzīgi, atsaucīgi un gatavi izpalīdzēt, ja jums tas ir vajadzīgs. Tieši tāpat kā Savienotajās Valstīs.

Kristiāna FĀRNSVORTA, Braiema Janga universitāte, Jūtas štats, ASV