Krupņikovs pavēstījis, kur glabās Latvijas ebreju kopienai piešķirto atlīdzību

«Šāds nosacījums Latvijas ebreju kopienu apmierina. Tas noteikts tādēļ, ka lai arī cik liela un stabila būtu kāda komercbanka kādā dienā tā var pazust, bet Valsts kase var pazust tikai kopā ar Latvijas valsti. Mums ir svarīgi, lai šo naudu varētu apsaimniekot caurspīdīgi un nevienam nebūtu iemesla pārmest, ka to kāds no kopienas vadītājiem iztērējis citiem mērķiem nekā tas ir definēts,» uzsvēra Krupņikovs.

Viņš skaidroja, ka Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondā ir divas pārvaldes institūcijas — valde un padome. Valde ir izveidota atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām, savukārt fonda statūtos noteikts, ka par visām izmaksām no fonda lemj padome, kas sastāv no 11 pārstāvjiem ar balss tiesībām. Pieci no viņiem pārstāvētu starptautiskās ebreju organizācijas, bet pārējie būtu no Latvijas ebreju organizācijām un Finanšu ministrijas pārstāvis, kas pārraudzītu naudas izmantošanu atbilstoši mērķim.

«Mēs strādāsim visas Latvijas ebreju kopienas labā, netiks noraidīta neviena organizācija, kuras iecere atbildīs izvirzītajiem mērķiem. Mūsu vēlme ir izmantot šo finansējumu caurspīdīgi. Ja ir runa par ebreju reliģisko draudzi „Šamir“, tad mēs viņus noteikti neizslēgsim no finansējuma saņēmēju loka,» solīja Krupņikovs.

Piešķirtos līdzekļus Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Krupņikovs norādīja, ka tādu cilvēku skaits, kuri dzīvo ārpus Latvijas un kam pienāktos sociālā un materiālā palīdzība nav liels un ar katru gadu iet mazumā.

Jau ziņots, ka lai atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, partija «Attīstībai/Par!» rosina izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā.

Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā, liecina ierosinājums, kas iesniegts apspriešanai koalīcijas partneriem. Likumprojekts «Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu» šodien arī iesniegts Saeimā. To parakstīja ne tikai «Attīstībai/Par!» deputāti, bet arī Atis Lejiņš (JV), Ojārs Ēriks Kalniņš (JV) un Janīna Kursīte (KPV LV).

Kā teikts ierosinājuma pamatojumā, šīs «iniciatīvas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā».

Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

Sagatavotajā dokumentā pausts, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, labas gribas atlīdzinājuma apjoms tiek rosināts 40 miljoni eiro.

Par minēto likumprojektu un to, vai nodot šo iniciatīvu izskatīšanai parlamentā, vēl būs jālemj deputātiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pēc likumprojekta nodošanas Saeimas atbildīgajai komisijai Ministru prezidentam būs jāizveido darba grupa, kas pārbaudīs iesniegto īpašumu sarakstu un to kadastrālo vērtību. Tad tiks iesniegts atzinums Saeimas atbildīgajai komisijai.

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš — ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.