Reorganizāciju uzdots paveikt līdz šā gada 1.jūlijam. Bergmanis norāda, ka laikā, kad tika taupīts finansējums, Zemessardze ir cietusi visvairāk, tāpēc tagad ir īstais laiks, kad atdot tai «parādu» ne tikai ekipējuma un tehniskā nodrošinājuma ziņā, bet arī strukturāli tās vienības maksimāli integrējot NBS sastāvā.
Patlaban Zemessardzei ir 18 bataljoni, kas izvietoti trīs Zemessardzes novados. Zemessardzes vienības savus uzdevumus veic visā Latvijas teritorijā un arī ārpus tās, piedaloties starptautiskajās operācijās un cita veida militārajās aktivitātēs. Līdz ar to «novada» nosaukums jau sen neatbilst Zemessardzes vienību sasniegtajai operacionālajai kvalitātei, skaidro ministrijā.
Izmaiņas nepieciešamas arī tāpēc, lai Zemessardze iesaistītos Valsts operatīvās aizsardzības plāna uzdevumu izpildē atbilstoši NATO strukturālajam dalījumam.
Plānots, ka nākotnē vēl vairāk tiks palielināta Zemessardzes operacionalitāte, turpinot pilnveidot tās struktūru. Viens no tādiem soļiem ir jauna bataljona izveide Bauskā, informē AM.
Ministrijā uzsver, ka Zemessardzes vienības to ģeogrāfiskā izvietojuma un spēju specifikas dēļ ir kritiskas konvencionāla un hibrīdkara draudu novēršanai un neitralizēšanai. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību, tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro lielu finansējumu ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām.
Šobrīd ministrijā nevarēja pateikt, vai novadu komandieri automātiski kļūs par brigāžu komandieriem, jo personāla jautājumi būs NBS komandiera uzdevums. Šobrīd pirmā Zemessardzes novada komandieris ir Jānis Gailis. Šī Zemessardzes novada pakļautībā ir bataljoni Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī, Dobelē un Jelgavā. Otrā Zemessardzes novada komandieris ir Ervīns Kopeika, un šī novada pakļautībā ir bataljoni Gulbenē, Alūksnē, Rēzeknē, Daugavpilī, Preiļos, Aizkrauklē un Jēkabpilī. Savukārt trešā Zemessardzes novada komandieris ir Rūdolfs Rudzuroga. Šī Zemessardzes novada štābs atrodas Rīgā, un tā pakļautībā ir Studentu bataljons, 17.pretgaisa aizsardzības bataljons, 19.nodrošinājuma bataljons, 22.kājnieku bataljons, 27.kājnieku bataljons un 54.inženiertehniskais bataljons.
Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt līdz 12 000-13 000. Pagājušā gadā Zemessardzē iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā daļa ir gados jauni cilvēki. Savukārt no Zemessardzes pērn izstājās vai tika izslēgti 1197 zemessargi.
Bergmanis ir apņēmies apmeklēt visus Zemessardzes novadus un iepazīties ar situāciju visos 18 bataljonos. Līdz šim viņš ir apmeklējis zemessargus Jēkabpilī, Aizkrauklē, Kuldīgā, Ventspilī, Skultē Liepājā, Cēsīs, Alūksnē, Jelgavā, Dobelē, Stopiņu novadā, Rēzeknē, Preiļos, Daugavpilī, Valmierā, Gulbenē un Balvos, kā arī iepazinies ar Speciālo uzdevumu vienības bāzi Bolderājā un Sauszemes Spēku kājnieku brigādi Kadagā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri