Vēstuli parakstīja Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas līderi.
Minētās valstis grib "jaunu un no aizspriedumiem brīvu sarunu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju", teikts vēstules tekstā, kuru publiskoja Itālijas premjerministres Džordžas Meloni birojs.
"Mēs gribam atjaunot pareizo līdzsvaru," pauda vēstules parakstītāji.
Konvencijā, kas stājās spēkā 1953.gadā, ir paredzētas tiesības uz dzīvību, verdzības, spīdzināšanas un pazemojošas izturēšanās aizliegums, runas brīvība, diskriminācijas aizliegums, un tiesības uz ģimenes dzīvi.
Konvencijas punkti jāievēro visām 46 valstīm, kas to parakstījušas, tai skaitā visām 27 ES dalībvalstīm, un Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem saistošus lēmumus par to.
Vēstule ar aicinājumu pārskatīt konvencijas piemērošanu tika publiskota pēc Meloni un Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas tikšanās Romā. Abas premjeres ir ieņēmušas stingru nostāju pret migrāciju.
"Mēs piederam atšķirīgām politiskajām ģimenēm un esam ar atšķirīgām politiskajām tradīcijām," atzina vēstules parakstītāji. Visi tomēr bija vienisprātis, ka ir "nepieciešams sākt diskusiju par to, kā starptautiskās konvencijs atbilst izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies šodien".
"Mēs arī uzskatām, ka ir vajadzīgs palūkoties uz to, kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir attīstījusi savu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju," teikts vēstulē.
"Vai šī tiesa dažos gadījumos ir pārmērīgi paplašinājusi konvencijas kompetenci salīdzinājumā ar konvencijas sākotnējiem nolūkiem, tādējādi mainot līdzsvaru starp interesēm, kurām vajadzētu būt aizsargātām."
"Mēs uzskatām, ka šīs tiesas interpretācijas attīstība ir dažos gadījumos ierobežojusi mūsu spēju pieņemt politiskus lēmumus mūsu pašu demokrātijās."
Meloni labējā valdība ir solījusi samazināt neregulēto migrāciju, bet tās politika izmantot migrantu centrus Albānijā ir saskārusies ar juridiskiem traucēkļiem un kavēkļiem.
Itālijas tiesneši ir vairākkārt atteikušies piekrist Itālijas varas iestāžu jūrā aizturēto migrantu turēšanai Albānijā, deleģējot juridisko jautājumu izspriešanu Eiropas Tiesai (ECJ), kas vēl nav tam pievērsusies.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri