Karš Ukrainā ir daudz sarežģītāks nekā cilvēki spēj iedomāties, norādīja ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē, kas notika pēc NATO samita Hāgā, Nīderlandē, oficiālā noslēguma.

Krievijas karaspēks paplašina motociklu izmantošanu frontes līnijā Ukrainā, kas ir taktika, kuru Krievijas bruņotie spēki varētu izmantot turpmākajos karos ārpus Ukrainas, iespējams, arī operācijās pret NATO valstīm, teikts ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Krievijas bruņotie spēki naktī uz svētdienu, 23. jūniju, veica plašu uzbrukumu ar ballistiskajām raķetēm un droniem "Shahed" Ukrainas galvaspilsētai un Kijivas apgabalam. Uz šo brīdi apstiprināta sešu cilvēku bojāeja un 27 ievainotie, ziņo žurnāls Focus, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām.

Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā ir negatīvi ietekmējusi bruņojuma kontroles jomu, tāpēc šie pasākumi ir svarīgi, lai sekmētu atklātību un drošību reģionā, teikts Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) pagājušā gada publiskajā pārskatā.

Ukrainas glābšanas dienests trešdien paziņoja, ka Kijivā no sagruvušās deviņstāvu ēkas drupām izcelti vēl 12 līķi, līdz ar to apstiprināto bojāgājušo skaits galvaspilsētā naktī uz otrdienu notikušajā Krievijas triecienā sasniedzis 28.

ASV Donalda Trampa prezidenta īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs plāno apmeklēt Baltkrieviju, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem.

Krievu lidrobotu un raķešu triecienā naktī uz otrdienu Kijivā noslepkavoti vismaz 15 cilvēki, paziņojis pilsētas administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.

Čehija šogad saskaņā ar savu pašreizējo iniciatīvu plāno piegādāt Ukrainai vēl vairāk munīcijas, un tās mērķis ir turpināt iniciatīvu arī 2026.gadā, paziņoja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis.

Nākamajā nedēļā, 18.jūnijā, Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki prezentēs jaunākos aptaujas datus par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, politisko uzvedību un mediju lietojumu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, aģentūrai LETA pavēstīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.