ĀM: Latvijas izredzes iegūt nepastāvīgās locekles statusu ir optimistiskas

ĀM skaidroja, ka no Austrumeiropas grupas Latvija patlaban ir vienīgā kandidāte uz vienīgo vietu, kas šai grupai pienākas ANO Drošības padomē. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru.

Desmit vēlētajām ANO Drošības padomes vietām uz divu gadu termiņu ir noteikts sadalījums, valstīm konkurējot tikai savā grupā: Āfrikas grupa - trīs dalībvalstis, Āzijas un Klusā okeāna grupa - divas dalībvalstis, Austrumeiropas grupa - viena dalībvalsts, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu grupa - divas dalībvalstis, Rietumeiropas un citu valstu grupa - divas dalībvalstis. Katru gadu ANO Drošības padome ievēl piecas jaunas valstis uz divu gadu termiņu, iepriekšējām valstīm gadu mijā beidzoties termiņam.

ĀM atzīmēja, ka šogad vēlēšanās kandidē Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas. Patlaban nevienai no kandidātēm nav konkurences.

Tāpat ĀM uzsvēra, ka formāli nav noteikti termiņi, līdz kuram valstis var pieteikt kandidatūru uz ANO Drošības padomē, tomēr praksē tas notiek ļoti savlaicīgi, vairākus gadus vai pat gadu desmitus iepriekš, jo paredz nopietnus lobija centienus un sagatavošanās darbus dalībai ANO Drošības padomē.

"Šobrīd nav indikāciju, ka kāda cita Austrumeiropas valstu grupas valsts plānotu pieteikt savu kandidatūru uz 2026. un 2027.gada termiņu, tādēļ esam piesardzīgi optimistiski par Latvijas izredzēm tikt ievēlētai ANO Drošības padomē," sacīja Eglīte.

ĀM akcentēja, ka Latvija ir viena no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas līdz šim nav bijusi ievēlēta ANO Drošības padomē, otra valsts ir Kipra. Tāpat ĀM norādīja, ka viens no svarīgākajiem apsvērumiem, kādēļ Latvija vēlas būt ANO Drošības padomē, ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā, ar to, ka šīs agresijas iznākums lielā mērā ietekmēs arī visas ANO nākotni.

"Mēs redzēsim, kādā veidā tiks mainīti starptautiskie principi, starptautiskās tiesības, un šajā ziņā mums ir principiālas domstarpības ar Krieviju. Tā ir iespēja turpināt uzturēt uzmanības centrā Krievijas pārkāpumus Ukrainā, piemēram, pārkāpumus pret kara gūstekņiem, bērnu un sieviešu tiesībām," teica ĀM preses sekretāre.

ANO Drošības padomes vēlēšanas Ģenerālajā asamblejā plānotas šogad 3.jūnijā.

No 193 ANO dalībvalstīm balsstiesības patlaban būtu 189, taču šis skaits var būt mainīgs, jo atbilstoši ANO statūtiem par dalībvalsts maksājumu neveikšanu tiek apturētas balsstiesības Ģenerālajā asamblejā. Aprīlī balsstiesības apturētas Afganistānai, Bolīvijai, Gvinejai-Bisavai un Venecuēlai.

Ievēlēšanai nepieciešamas vismaz divas trešdaļas no kopējā tā brīža balsu skaita, kas šobrīd ir vismaz 126. ĀM klāstīja, ka Latvija rēķinās ar ievēlēšanu, un valsts mērķis ir, lai Latvijai būtu izteikts, plašs valstu mandāts, kvalificēts vairākums.

ĀM atzīmēja, ka Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomei tika pieteikta 2011.gadā, aktīvā darbība šajā procesā notika aizvadīto gadu laikā, bet intensīvā kampaņa sākās 2023.gada oktobrī, klātesot Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Lai gan faktiskā darbība ANO Drošības padomē sāksies tikai nākamā gada janvārī, ēnošana sāksies jau 1.oktobrī un ANO drošības dokumentus Latvija sāks saņemt 1.augustā.

"Tradicionāli pretdarbība, dezinformācija, apmelošanas piemēri ir jūtami no Krievijas. Esam novērojuši arī Krievijas mēģinājumus ietekmēt citas valstis. Mums ir regulāra diplomātiska cīņa par vēstures interpretāciju attiecībā uz Otrā pasaules kara notikumiem," pauda Eglīte.

ĀM uzsvēra, ka Krievija mēģina katru gadu virzīt rezolūcijas, diezgan daudz var dzirdēt arī dažāda veida apsūdzības gan pret Ukrainu, gan pret Baltijas valstīm. ĀM pieminēja Krievijas dezinformāciju attiecībā uz cilvēktiesību, minoritāšu tiesību ievērošanu Baltijā, kuru Latvija turpina atspēkot.