Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien videokonferencē informēs Eiropas Savienības (ES) līderus par savām nesenajām sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Konference galvenokārt ir paredzēta, lai sagatavotos ES īpašajam samitam, kas notiks nākamnedēļ. Samitā valstu un valdību vadītāji spriedīs, kā reaģēt uz kraso kursa maiņu ASV politikā attiecībā uz Ukrainu.
Makrons ir pirmais Eiropas līderis, kuru Tramps savā otrajā pilnvaru termiņā uzņēmis Baltajā namā.
Ceturtdien Baltajā namā gaidāms arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir vienīgais līdzšinējās valdības loceklis, kurš paliks jaunajā valdībā, pirmdien paziņoja sociāldemokrāti (SPD), iepazīstinot ar saviem jaunajiem ministriem.
Irānas Aizsardzības ministrija svētdienas vakarā, 4. maijā, paziņoja, ka 17. aprīlī veiksmīgi izmēģināta jauna cietā kurināmā ballistiskā raķete Qassem Basir. Raķete spēj sasniegt mērķus līdz 1200 kilometru attālumā, tai ir uzlabota manevrētspēja un, pēc Irānas amatpersonu domām, tā ir “neievainojama pret tādām pretgaisa aizsardzības sistēmām kā THAAD un Patriot, kā arī tām, kuras izmanto Izraēla”. Par to ziņo Deutsche Welle.
Rumānijā atkārtotajās prezidenta vēlēšanās pirmajā kārtā pārliecinošā vadībā izvirzījies galēji labējo kandidāts Džordže Simions, liecina svētdienas vakarā publiskotie daļējie vēlēšanu rezultāti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien kopā ar sievu Olenu Zelensku ieradies divu dienu vizītē Prāgā, paziņojušas Čehijas amatpersonas.
Galēji kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" (LFI) līderi piedraudējuši ierosināt prezidenta Emanuela Makrona impīčmentu, jo viņš īsteno "institucionālu apvērsumu", atsakoties nosaukt jauno premjerministru.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien lūdzis premjerministru Gabrielu Atālu pagaidām palikt amatā, lai nodrošinātu stabilitāti valstī, paziņoja prezidenta birojs.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien izpelnījies oponentu asu nopēlumu saistībā ar izteikumiem, ka galēji labējo vai galēji kreiso spēku uzvara parlamenta vēlēšanās var izraisīt "pilsoņkaru", oponentiem mudinot valsts galvu nebaidīt sabiedrību.
Vladimirs Putins pilna mēroga kara trešajā gadā joprojām nav gatavs mieram, uzskata Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri