• Lija,
  • Olīvija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Holokausta upuru piemiņas diena: veltījums sešiem miljoniem upuru

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
VS.LV 17:14, 29.01.2025


Ceremoniju Eiropas Parlamentā, kurā tika atzīmēta arī Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 80.gadadiena, atklāja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola.



Čellista un holokausta upura Pāla Hermaņa meita Korija Hermane uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus Starptautiskajai holokausta upuru piemiņas dienai veltītā plenārsēdē.

Ceremoniju, kurā tika atzīmēta arī Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 80.gadadiena, atklāja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola. "Mēs nedrīkstam aizmirst, un mums ir jārīkojas. Mēs esam pēdējā paaudze, kurai ir bijusi privilēģija tikties ar holokaustā izdzīvojušajiem un dzirdēt viņu stāstus. Viņu balsis, viņu drosme un atmiņas ir tilts uz pagātni, kuru nedrīkst aizmirst, jo pat pēc holokausta šausmām antisemītisms nepazuda. Tas saglabājās. Tas attīstījās," viņa teica.

"Atmiņa ir pienākums. Pienākums nodrošināt, lai "nekad vairs" nebūtu tukšs solījums. Šis Eiropas Parlaments vienmēr atcerēsies. Un mēs par to runāsim, kā to mums mācīja mūsu pirmā priekšsēdētāja sieviete Simone Veila, kura pati izdzīvoja holokaustā. Viņas mantojums mums atgādina, ka neitralitāte palīdz tikai varmākam, bet ne upurim. Šis Parlaments vienmēr iestāsies par cieņu. Par cerību. Par cilvēcību," viņa sacīja.

Korija Hermane savā uzrunā dalījās ar stāstu, kā 1944.gadā nacisti nogalināja viņas tēvu, ungāru komponistu un čellistu Pālu Hermani, kuru uzskatīja par vienu no sava laika labākajiem čellistiem. "Šis stāsts par vienu holokausta upuri ir veltīts katram no sešiem miljoniem upuru, kurus mēs joprojām apraudam," viņa teica.

K. Hermane stāstīja par sava tēva dzīvi, sākot no skološanās Franča Lista akadēmijā Budapeštā līdz koncertiem uz Eiropas prestižākajām skatuvēm. Pēc bēgšanas uz Beļģiju un Franciju viņu 1944.gada aprīlī arestēja Tulūzā un nogādāja Dransī nometnē netālu no Parīzes. No turienes viņu deportēja uz Kauņas koncentrācijas nometni Lietuvā. Viņam izdevās no vilciena izmest zīmīti ar lūgumu glābt viņa Galjāno čellu. Zīmīti atrada un nosūtīja viņa radiniekam, kuram izdevās Galjāno čellu apmainīt pret mazāk vērtīgu instrumentu un aizbēgt ar čellu uz muguras. "Mēs nezinām, kas notika tālāk, bet no 900 ieslodzītajiem pēc kara atgriezās tikai daži," stāstīja K. Hermane.

Neraugoties uz viņa traģisko likteni, P. Hermaņa mūzika turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē. Viņa Galjāno čellu no jauna identificēja vairāk nekā 80 gadus pēc viņa nāves, un viņa skaņdarbus ir atskaņojuši starptautiski pazīstami mākslinieki. "Hitlers dedzināja grāmatas, iznīcināja gleznas un nogalināja miljoniem cilvēku, bet mūzika ir neuzvarama," teica K. Hermane.

Pēc uzrunas un klusuma brīža sēdi noslēdza Morisa Ravēla skaņdarbs "Kadišs".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule EP nosoda Krievijas brutālos uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem

Eiropas parlamenta deputāti mudina konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un tos izmantot Ukrainas atbalstam.

Pasaule CNN: Tramps savulaik draudējis Putinam sabombardēt Maskavu

Donalds Tramps privātā līdzekļu vākšanas pasākumā savai 2024.gada vēlēšanu kampaņai paziņojis, ka draudējis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam sabombardēt Maskavu, ja viņš uzbruks Ukrainai, ziņo telekanāls CNN.

Pasaule Krāpnieks ar mākslīgā intelekta palīdzību uzdevies par ASV valsts sekretāru

ASV Valsts departaments izmeklē gadījumu, kad krāpnieks, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģiju, uzdevies par valsts sekretāru Marko Rubio un viņa vārdā sazinājies ar trīs ārvalstu ministriem, liecina mediju rīcībā nonācis dokuments.

Pasaule Svelmes dēļ slēdz Atēnu Akropoli

Grieķijas Kultūras ministrija otrdien deva rīkojumu svelmes dēļ uz vairām stundām slēgt Atēnu Akropoli.

Lasiet arī

Interesanti fakti KM piedāvā divus risinājumus Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanai

Kultūras ministrija (KM) piedāvā divus risinājumus Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanai un izmantošanai, izriet no tās sagatavotā konceptuālā ziņojuma.

Interesanti fakti Latvijas militārais mantojums gaida cienītājus no visas pasaules (+VIDEO)

Lai neapjuktu un vieglāk atrastu objektus, kas stāsta par mūsu vēsturi, talkā nāks ceļojumu karte.

Sabiedrība Rīgas dome aicina bijušos deputātus uz atmiņu pasākumu

35 gadi kopš pārmaiņu sākuma galvaspilsētas vadībā.

Sabiedrība Latvijas Okupācijas muzejā notiks triju grāmatu atvēršanas svētki

Pasākumus organizē Latvijas okupācijas izpētes biedrība (LOIB) un Ministru kabineta komisija.