Holokausta upuru piemiņas diena: veltījums sešiem miljoniem upuru

Čellista un holokausta upura Pāla Hermaņa meita Korija Hermane uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus Starptautiskajai holokausta upuru piemiņas dienai veltītā plenārsēdē.

Ceremoniju, kurā tika atzīmēta arī Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 80.gadadiena, atklāja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola. "Mēs nedrīkstam aizmirst, un mums ir jārīkojas. Mēs esam pēdējā paaudze, kurai ir bijusi privilēģija tikties ar holokaustā izdzīvojušajiem un dzirdēt viņu stāstus. Viņu balsis, viņu drosme un atmiņas ir tilts uz pagātni, kuru nedrīkst aizmirst, jo pat pēc holokausta šausmām antisemītisms nepazuda. Tas saglabājās. Tas attīstījās," viņa teica.

"Atmiņa ir pienākums. Pienākums nodrošināt, lai "nekad vairs" nebūtu tukšs solījums. Šis Eiropas Parlaments vienmēr atcerēsies. Un mēs par to runāsim, kā to mums mācīja mūsu pirmā priekšsēdētāja sieviete Simone Veila, kura pati izdzīvoja holokaustā. Viņas mantojums mums atgādina, ka neitralitāte palīdz tikai varmākam, bet ne upurim. Šis Parlaments vienmēr iestāsies par cieņu. Par cerību. Par cilvēcību," viņa sacīja.

Korija Hermane savā uzrunā dalījās ar stāstu, kā 1944.gadā nacisti nogalināja viņas tēvu, ungāru komponistu un čellistu Pālu Hermani, kuru uzskatīja par vienu no sava laika labākajiem čellistiem. "Šis stāsts par vienu holokausta upuri ir veltīts katram no sešiem miljoniem upuru, kurus mēs joprojām apraudam," viņa teica.

K. Hermane stāstīja par sava tēva dzīvi, sākot no skološanās Franča Lista akadēmijā Budapeštā līdz koncertiem uz Eiropas prestižākajām skatuvēm. Pēc bēgšanas uz Beļģiju un Franciju viņu 1944.gada aprīlī arestēja Tulūzā un nogādāja Dransī nometnē netālu no Parīzes. No turienes viņu deportēja uz Kauņas koncentrācijas nometni Lietuvā. Viņam izdevās no vilciena izmest zīmīti ar lūgumu glābt viņa Galjāno čellu. Zīmīti atrada un nosūtīja viņa radiniekam, kuram izdevās Galjāno čellu apmainīt pret mazāk vērtīgu instrumentu un aizbēgt ar čellu uz muguras. "Mēs nezinām, kas notika tālāk, bet no 900 ieslodzītajiem pēc kara atgriezās tikai daži," stāstīja K. Hermane.

Neraugoties uz viņa traģisko likteni, P. Hermaņa mūzika turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē. Viņa Galjāno čellu no jauna identificēja vairāk nekā 80 gadus pēc viņa nāves, un viņa skaņdarbus ir atskaņojuši starptautiski pazīstami mākslinieki. "Hitlers dedzināja grāmatas, iznīcināja gleznas un nogalināja miljoniem cilvēku, bet mūzika ir neuzvarama," teica K. Hermane.

Pēc uzrunas un klusuma brīža sēdi noslēdza Morisa Ravēla skaņdarbs "Kadišs".