Lepēns nodibināja galēji labējo partiju "Nacionālā fronte", kas 2018.gadā pēc Lepēna meitas Marinas ierosinājuma nomainīja savu nosaukumu uz Nacionālo apvienību (RN). Partija šādi centās atbrīvoties no rasistiskas partijas reputācijas un piesaistīt plašāku vēlētāju loku. Tobrīd Lepēns jau bija izspiests no partijas vadības, ko 2011.gadā pārņēma Marina Lepēna.
Lepēns vairākkārt ticis notiesāts par rasismu un antisemītismu. 1987.gadā viņš nacistu gāzes kameras raksturoja kā "vēstures detaļu". Viņš ticis tiesāts arī par ksenofobiskiem un homofobiskiem izteikumiem.
Lepēns pārsteidza Franciju 2002.gadā, kad iekļuva prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kurā sacentās ar Žaku Širaku. Vēlēšanās uzvarēja Širaks.
Neskatoties uz partijas un paša panākumiem un kritumiem, Lepēna pamata nostādnes palika lielā mērā nemainīgas. Viņš stingri iestājās pret imigrāciju, asi kritizēja politisko eliti un Eiropas Savienību (ES), lai gan pats ilgāk nekā 30 gadus bija Eiropas Parlamenta (EP) deputāts.
RN pagājušajā gadā guva labus panākumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās un kā atsevišķa partija ieguva visvairāk balsu Francijas Nacionālās sapulces vēlēšanās.
Pieminot aizgājēju, pašreizējais RN līderis Žordans Bardela, kurš ir Marinas Lepēnas labā roka, norādīja, ka Žans Marī Lepēns vienmēr kalpojis Francijai.
"Kā karavīrs Francijas armijā Indoķīnā un Alžīrijā, kā tautas tribūns Nacionālajā sapulcē un Eiropas Parlamentā viņš vienmēr kalpoja Francijai un aizstāvēja tās identitāti un suverenitāti," platformā "X" raksta 29 gadus vecais Bardela.
"Šodien es ar skumjām domāju par viņa ģimeni, viņa tuviniekiem un, protams, par Marinu, kuras sēras ir jārespektē," piebildis politiķis.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri