Pēc 2017.gadā veiktajiem grozījumiem konstitūcijā šīs būs pirmās vēlēšanas, kad prezidentu ievēlēs nevis tiešā balsojumā, bet gan elektoru kolēģija 300 locekļu sastāvā, ko veidos parlamenta, pašvaldību padomju un reģionālo likumdevēju sapulču deputāti.
Domājams, ka valdošā partija "Gruzijas sapnis", kam ir vairākums elektoru kolēģijā, panāks sev lojāla kandidāta nokļūšanu prezidenta amatā. Šobrīd pamatā ceremoniālo valsts prezidenta amatu ieņem prorietumnieciski noskaņotā Salome Zurabišvili.
Parlamenta vēlēšanās 26.oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja "Gruzijas sapnis", taču opozīcijas partijas un prezidente neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem. Zurabišvili paudusi viedokli, ka vēlēšanu atzīšana nozīmē "Krievijas atnākšanu un Gruzijas pakļaušanu".
Parlamenta vēlēšanas lielā mērā tika uzskatītas par rādītāju gruzīnu vēlmei pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Zurabišvili tika ievēlēta prezidenta amatā tiešās vēlēšanās 2018.gadā. Viņas sešu gadu pilnvaru termiņš prezidentes amatā beigsies decembrī. Jaunais prezidents tiks ievēlēts uz pieciem gadiem.
Kritiķi apsūdz miljardiera Bidzinas Ivanišvili dibināto partiju "Gruzijas sapnis" par noslieci uz autoritārismu un prokrievisku politiku. Līdzšinējā Gruzijas valdība, ko veido "Gruzijas sapnis", daudz kritizēta par Krievijas diktatora Vladimira Putina politikas kopēšanu iekšpolitikā un Maskavas pretrietumnieciskā naratīva izplatīšanu ārpolitikā.
Jūnijā ES uz nenoteiktu laiku apturēja Gruzijas virzību uz pievienošanos blokam pēc tam, kad Gruzijas parlaments pēc Maskavas parauga pieņēma likumu, ar kuru Rietumu finansēti plašsaziņas līdzekļi un nevalstiskās organizācijas tiek pasludinātas par "ārvalstu aģentiem".
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri