• Margarita,
  • Margrieta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


ES īpašais sūtnis: Sankcijas liek Krievijai par karu maksāt ļoti dārgi

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 08:15, 24.10.2024


Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju iecerēto rezultātu sasniedz, līdz ar to karš Krievijas ekonomikai izmaksā ļoti dārgi un Maskavai ir grūti tikt pie tehnoloģijām un ieņēmumiem, kas nepieciešami karam, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.


Foto: LETA

O'Salivans uzsvēra, ka sankciju iedarbībai vienmēr ir vajadzīgs laiks, tāpēc ar sankcijām panāktais efekts ne vienmēr hronoloģiski atspoguļojas notiekošajā karalaukā.

Kaut virspusēji var izskatīties, ka Krievijas ekonomika darbojas pavisam normāli, O’Salivans norādīja, ka par spīti it kā augstiem izaugsmes rādītājiem procentlikmes ir uzskrējušas debesīs, sasniedzot 19%-20%, inflācija ir tuvu 9%-10% un Krievija piedzīvo masveida darbaroku trūkumu.


"[Krievijas līderis Vladimirs] Putins tikmēr kanibalizē Krievijas ekonomiku, izsūcot resursus no produktīvajiem sektoriem un ieguldot tos militārajā rūpniecībā. Vidējā termiņā tas Krievijas ekonomikai nodarīs milzīgu kaitējumu," sprieda O'Salivans.

O’Salivans skaidroja, ka ES politikai Ukrainas atbalstam ir četri pīlāri.

"Pirmais, protams, ir militārā palīdzība, kas neapšaubāmi ir visneatliekamākais atbalsts, kas ļauj Ukrainai turēties pretī iebrucējiem. Otrais ir makroekonomiskā palīdzība, finanšu atbalsts, humānā palīdzība. Trešais ir politiskā palīdzība - ar visu savu milzu nozīmi un uzdevumu sniegt Ukrainai perspektīvu attiecībā uz dalību NATO un ES, lai Ukrainas cilvēki justu, ka nākotnē viņi būs laimīgākā vietā - un sankcijas ir ceturtais pīlārs," teica ES īpašais sūtnis.

Cīņā pret sankciju apiešanu šobrīd tiek veikts darbs pie dalībvalstu finanšu institūciju lomas, ko tās varētu būt spēlējušas sankciju apiešanas finansēšanā. Jaunums šajā ziņā ir tas, ka iepriekš sankciju sarakstos ES iekļāva kompānijas, kas ir iesaistītas sankciju apiešanā, bet tagad ir gūta iespēja līdzīgi sankcionēt arī trešo valstu finanšu institūcijas, kas sankciju apiešanu finansē, norādīja O’Salivans.

Viņš piebilda, ka notiek darbs arī pie jaunas sankciju paketes, kas tiks pieņemta, iespējams, nākamajā gadā.

Jautājumam par iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas līdzekļiem visaptverošs risinājums joprojām nav gūts, tomēr atsevišķi panākumi ir sasniegti.

"Vairums šīs naudas - kādi 200 miljardi - atrodas Eiropā, un esam skaidri vienojušies, ka, pirmkārt, šī nauda pārskatāmā nākotnē Krievijā neatgriezīsies, un, otrkārt, ka tādā vai citādā veidā tā tiks izmantota Ukrainas atjaunošanas procesā, kad karš būs beidzies. Jautājums par to, tieši kā tas notiks, joprojām tiek apspriests - ir jāatrisina juridiski jautājumi par to, vai mēs varam konfiscēt šo naudu jau tagad un sākt to lietot," skaidroja O’Salivans.

Vienlaikus ir identificēta nauda, kas iegūta no šīs naudas uzglabāšanas Eiropā vērtspapīru formā, un šādi izdalīti apmēram trīs līdz četri miljardi eiro, ko legāli varam izmantot, lai palīdzētu Ukrainai, norādīja ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos. Viņš piebilda, ka daļa šīs naudas tiks novirzīta militārajiem iepirkumiem, bet daļa - lai finansētu lielāka apmēra aizņēmumu Ukrainai.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Argentīnas eksprezidents Fernandess tiks tiesāts par korupciju

Tiesnesis Argentīnā ceturtdien nolēma, ka bijušais valsts prezidents Alberto Fernandess tiks tiesāts par korupciju, kas saistīta ar valdības departamentu apdrošināšanas līgumiem viņa prezidentūras laikā.

Pasaule Tramps sola svarīgu paziņojumu par Krieviju

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

Pasaule Leiena iztur EP uzticības balsojumu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu Eiropas Parlamentā (EP) izturēja uzticības balsojumu, ko nacionālkonservatīvie bija ierosinājuši saistībā ar viņas rīcību Covid-19 vakcīnu līgumu lietā.

Pasaule Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons "Gerbera"

Lietuvā ceturtdien no Baltkrievijas ielidojušais un avarējušais lidaparāts ir Krievijas drons "Gerbera", paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

Lasiet arī

Kriminālziņas Aiztur Krievijas propagandas televīzijas kanālu izplatītāju

Maija beigās Valsts policija aizturējusi kādu personu, kura nodrošināja nelikumīgu piekļuvi Krievijas propagandas televīziju programmām.

Sabiedrība Latvijā – augsts atbalsts Ukrainas bēgļiem, mazāks – sankcijām

Vairums jeb 87% Latvijas iedzīvotāju pilnībā atbalsta Eiropas Savienības (ES) lēmumu uzņemt kara bēgļus no Ukrainas, bet sankciju noteikšanu Krievijas valdībai, uzņēmumiem un personām akceptē 70%, liecina liecina "Eirobarometra" pavasara aptaujas dati.

Pasaule Mediji: ES nav panākusi vienošanos ar ASV par sankciju izpildes kontroli

Eiropas Savienībai (ES) nav izdevies panākt vienošanos ar ASV par Krievijai noteikto sankciju izpildes kontroli, atsaucoties uz Vācijas Ārlietu ministrijas konfidenciālu ziņojumu, otrdien vēsta Vācijas mediji.

Pasaule EP apstiprina jaunus tarifus Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības precēm

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstīja tarifu paaugstināšanu mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas un šo valstu lauksaimniecības produktiem, tā tiecoties samazināt Eiropas Savienības (ES) atkarību no tiem, informēja EP preses sekretāre Latvijā Kirstīne Liepiņa.