• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


ES īpašais sūtnis: Sankcijas liek Krievijai par karu maksāt ļoti dārgi

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 08:15, 24.10.2024


Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju iecerēto rezultātu sasniedz, līdz ar to karš Krievijas ekonomikai izmaksā ļoti dārgi un Maskavai ir grūti tikt pie tehnoloģijām un ieņēmumiem, kas nepieciešami karam, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.


Foto: LETA

O'Salivans uzsvēra, ka sankciju iedarbībai vienmēr ir vajadzīgs laiks, tāpēc ar sankcijām panāktais efekts ne vienmēr hronoloģiski atspoguļojas notiekošajā karalaukā.

Kaut virspusēji var izskatīties, ka Krievijas ekonomika darbojas pavisam normāli, O’Salivans norādīja, ka par spīti it kā augstiem izaugsmes rādītājiem procentlikmes ir uzskrējušas debesīs, sasniedzot 19%-20%, inflācija ir tuvu 9%-10% un Krievija piedzīvo masveida darbaroku trūkumu.


"[Krievijas līderis Vladimirs] Putins tikmēr kanibalizē Krievijas ekonomiku, izsūcot resursus no produktīvajiem sektoriem un ieguldot tos militārajā rūpniecībā. Vidējā termiņā tas Krievijas ekonomikai nodarīs milzīgu kaitējumu," sprieda O'Salivans.

O’Salivans skaidroja, ka ES politikai Ukrainas atbalstam ir četri pīlāri.

"Pirmais, protams, ir militārā palīdzība, kas neapšaubāmi ir visneatliekamākais atbalsts, kas ļauj Ukrainai turēties pretī iebrucējiem. Otrais ir makroekonomiskā palīdzība, finanšu atbalsts, humānā palīdzība. Trešais ir politiskā palīdzība - ar visu savu milzu nozīmi un uzdevumu sniegt Ukrainai perspektīvu attiecībā uz dalību NATO un ES, lai Ukrainas cilvēki justu, ka nākotnē viņi būs laimīgākā vietā - un sankcijas ir ceturtais pīlārs," teica ES īpašais sūtnis.

Cīņā pret sankciju apiešanu šobrīd tiek veikts darbs pie dalībvalstu finanšu institūciju lomas, ko tās varētu būt spēlējušas sankciju apiešanas finansēšanā. Jaunums šajā ziņā ir tas, ka iepriekš sankciju sarakstos ES iekļāva kompānijas, kas ir iesaistītas sankciju apiešanā, bet tagad ir gūta iespēja līdzīgi sankcionēt arī trešo valstu finanšu institūcijas, kas sankciju apiešanu finansē, norādīja O’Salivans.

Viņš piebilda, ka notiek darbs arī pie jaunas sankciju paketes, kas tiks pieņemta, iespējams, nākamajā gadā.

Jautājumam par iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas līdzekļiem visaptverošs risinājums joprojām nav gūts, tomēr atsevišķi panākumi ir sasniegti.

"Vairums šīs naudas - kādi 200 miljardi - atrodas Eiropā, un esam skaidri vienojušies, ka, pirmkārt, šī nauda pārskatāmā nākotnē Krievijā neatgriezīsies, un, otrkārt, ka tādā vai citādā veidā tā tiks izmantota Ukrainas atjaunošanas procesā, kad karš būs beidzies. Jautājums par to, tieši kā tas notiks, joprojām tiek apspriests - ir jāatrisina juridiski jautājumi par to, vai mēs varam konfiscēt šo naudu jau tagad un sākt to lietot," skaidroja O’Salivans.

Vienlaikus ir identificēta nauda, kas iegūta no šīs naudas uzglabāšanas Eiropā vērtspapīru formā, un šādi izdalīti apmēram trīs līdz četri miljardi eiro, ko legāli varam izmantot, lai palīdzētu Ukrainai, norādīja ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos. Viņš piebilda, ka daļa šīs naudas tiks novirzīta militārajiem iepirkumiem, bet daļa - lai finansētu lielāka apmēra aizņēmumu Ukrainai.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule ĀM: Izraēlas prezidents atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu

Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu un izrādīto solidaritāti Izraēlas tautai pēc 2023.gada 7.oktobra teroristiskajiem uzbrukumiem, informēja Ārlietu ministrijā.

Pasaule Itālijas tiesa ļauj "Nord Stream" lietā aizturēto ukraini izdot Vācijai

Pagājušajā mēnesī Itālijā aizturētais Ukrainas pilsonis, kas tiek apsūdzēts par 2022.gadā notikušo "Nord Stream" gāzes cauruļvadu sabotāžu Baltijas jūrā, ir jāizdod Vācijai, otrdien nolēma Boloņas tiesa.

Pasaule Tramps paraksta rīkojumu par Nacionālās gvardes sūtīšanu uz Memfisu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu par Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz Tenesī štata Memfisas pilsētu, lai risinātu tur pastāvošās noziedzības problēmas.

Pasaule Zelenskis: Putins cenšas apmānīt Trampu un meklē izeju no izolācijas

Krievijas diktators Vladimirs Putins meklē veidus, kā izkļūt no politiskās izolācijas, un cenšas apmānīt ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai aizkavētu jaunu sankciju ieviešanu, intervijā britu telekanālam "Sky News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Lasiet arī

Kultūra ASV atceļ Džimija Kimela televīzijas šovu pēc izteikumiem par Kērku

ASV telekanāls ABC trešdien uz nenoteiktu laiku atcēlis populārā komiķa Džimija Kimela vakara sarunu šovu, šādu lēmumu pieņemot pēc Kimela nesenajiem izteikumiem ēterā par konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka nāvi un tam sekojušajiem regulatora draudiem.

Sabiedrība Saeima tiesībsarga amatā apstiprina Palkovu

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Sabiedrība Satiksmes ministrs: Pasažieru pārvadājumu sistēmā ir ielaistas problēmas

Pasažieru pārvadājumu sistēmā Latvijā ir ielaistas problēmas, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" vērtēja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Sabiedrība Rēzekne kļūs draudzīgāka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (+VIDEO)

“Mēs augsti vērtējam biedrības iniciatīvu un iedzīvotāju līdzdalību".

Ekonomika «Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

Sabiedrība Latgalē LVM atjaunos vienu no retāk sastopamajiem biotopiem (+VIDEO)

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums.