• Sarmīte,
  • Tabita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


ES sūtnis: Pilnīga Krievijas naftas eksporta apturēšana šobrīd nav iespējama

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 09:01, 23.10.2024


Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.


Foto: LETA

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," aģentūrai LETA skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

"Ja mēs veiktu pasākumus, lai šīm valstīm liegtu piekļuvi Krievijas resursiem, mēs zaudētu atbalstu mūsu pozīcijai. Mums ir jāatrod sabalansēta pieeja. Tāda ir realitāte, ar kuru mums ir jāsadzīvo," uzsvēra ES īpašais sūtnis.

O’Salivans norādīja, ka pateicoties naftas cenu griestu noteikšanai, Rietumi pērn panāca ievērojamu Krievijas ieņēmumu samazinājumu - apmēram par 30%. "Šogad situācija nav tik laba, jo Krievija ir izveidojusi savu "ēnu floti", tāpēc viena no mūsu prioritātēm, lai padarītu Krievijai grūtāku naftas eksportēšanu virs cenu griestiem, tagad ir šis "ēnu flotes" jautājums," sacīja O'Salivans.

Viņš uzsvēra, ka "ēnu flotes" jautājums ir ļoti svarīga problēma ne tikai sankciju un cenu griestu kontekstā vien, bet tā ir arī ekoloģiska problēma.

"Tie ir veci un slikti uzturēti tankeri, kurus bieži apkalpo slikti sagatavotas apkalpes, turklāt pastāv nopietnas šaubas par to apdrošināšanas atbilstību. Ja notiktu naftas noplūde, tad nepavisam neesam droši, ka šo tankeru apkalpes spētu adekvāti rīkoties, vai vēl svarīgāk - ka būtu pieejama nauda kaitējuma neitralizēšanai. Par šo jau ilgstoši diskutējam ar partneriem visā pasaulē, brīdinot, ka šie tankeri būtībā ir bumba ar laika degli. Laimīgā kārtā pagaidām nekas slikts nav noticis, tomēr cilvēki, kas pārzina šo nozari, saka, ka tas ir tikai laika jautājums," sacīja ES īpašais sūtnis.

ES, ASV un Lielbritānija ir sākusi noteikt sankcijas šiem kuģiem, lai liegtu tiem iespēju saņemt jebkādus pakalpojumus ostās. Tāpat ir jāstrādā ar starptautisko sabiedrību, lai cilvēkus vairāk informētu par vides riskiem, kas viņiem liktu būt daudz uzmanīgākiem, slēdzot darījumus ar šiem tankeriem, kuri var izraisīt lielu ekoloģisko katastrofu, norādīja O’Salivans.

Jautāts par sankciju apiešanu caur Krievijas kaimiņvalstīm, sankciju sūtnis norādīja, ka situācija ir jūtami uzlabojusies. "Mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi tām sankcijām pakļautajām precēm, kas ir nepieciešamas Krievijas militāri industriālajam kompleksam Krievijas ieroču ražošanai. Komunicējam ar Vidusāzijas un Kaukāza valstīm, Turciju, Serbiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un esam tās lūguši pārtraukt šo preču plūsmu caur viņu jurisdikcijai pakļauto teritoriju. Visas šīs valstis ir reaģējušas pozitīvi un sākušas ieviest šāda reeksporta limitus. Mēs redzam ievērojamu militāras nozīmes produktu reeksporta kritumu caur šīm valstīm," sacīja O’Salivans.

Viņš piebilda, ka tas gan pilnībā problēmu nerisina, jo parādās citi sankciju apiešanas ceļi, piemēram, aizvien vairāk preču plūst caur Dienvidaustrumāziju, īpaši Ķīnu, Honkongu un Indiju. O’Salivans atgādināja, ka Ķīnas gadījumā vienmēr ir jāatceras, ka sankcijas nav ANO noteiktas.

"Nav juridisku prasību tās ievērot visām ANO dalībvalstīm, līdz ar to Ķīnai ir tiesības mūsu sankcijas ignorēt. Mēs nevaram liegt Ķīnai tirgoties ar Krieviju. Drīzāk mums ir jāspēj atšķirt gadījumus, kad runa ir par pašā Ķīnā ražotām precēm, no gadījumiem, kad Ķīna reeksportē preces, kas ražotas ASV vai ES, jo tad Ķīna viennozīmīgi palīdz Krievijai apiet sankcijas - un šī ir saruna, kuru ar Ķīnu varam veikt," sacīja ES īpašais sūtnis.

Viņš uzsvēra, ka tirdzniecības attiecības ar ES un ASV ir ļoti svarīgas Ķīnai, taču šīs attiecības ar Ķīnu ir tikpat svarīgas arī mums. Attiecībās ar Ķīnu pastāvīgi tiek risināti dažādi jautājumi un sankciju jautājums ir viens no tiem.

"Mums ir jāstrādā pie tā, lai vismaz ASV, ES vai Japānā ražotās preces caur Ķīnu nenonāk Krievijas militārās industrijas rīcībā," norādīja O’Salivans.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Izraēla ieved karaspēku buferzonā pie Golānas augstienēm

Izraēla ievedusi karaspēku demilitarizētajā buferzonā Sīrijas dienvidrietumos, kas robežojas ar Izraēlas anektētajām Golānas augstienēm, svētdien paziņoja Izraēlas armija.

Pasaule Damaskā notiek laupīšanas, noteikta komandantstunda

Pēc Sīrijas diktatora Bašara al Ašada gāšanas galvaspilsētā Damaskā notiek laupīšanas, un kaujinieku grupējumi, kas tagad kontrolē pilsētu, noteikuši komandantstundu.

Pasaule Krievija naktī pret Ukrainu raidījusi 74 trieciendronus

Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī uzbrucis Ukrainai ar 74 trieciendroniem, svētdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Pasaule ASV paziņo par jaunu militāro palīdzību Ukrainai 988 miljonu dolāru vērtībā

ASV sestdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 988 miljonu dolāru vērtībā.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas Banka: Eksports no Latvijas uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomika FID: Latvijā pašlaik iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi

Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Pasaule ES īpašais sūtnis: Sankcijas liek Krievijai par karu maksāt ļoti dārgi

Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju iecerēto rezultātu sasniedz, līdz ar to karš Krievijas ekonomikai izmaksā ļoti dārgi un Maskavai ir grūti tikt pie tehnoloģijām un ieņēmumiem, kas nepieciešami karam, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

Sabiedrība Baiba Braže Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi uzņēmēju un komiķi

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi divus Krievijas pilsoņus - uzņēmēju Artemiju Ļebedevu un komiķi Valeriju Ponomarenko.