Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".
G7 valstis - Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija - kopā ar ES jūnijā vienojās nodrošināt Ukrainai aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs sacīja, ka G7 valstis par savu ieguldījuma apjomu varētu paziņot piektdien sanāksmē Vašingtonā.
ES amatpersonas skaidroja, ka bloka aizdevuma apmērs ir līdz 35 miljardiem eiro, bet tas varētu samazināties atkarībā no tā, cik lielu summu piedāvās citas valstis.
Šis Ukrainas finansēšanas plāns aizstās esošo ES shēmu, kuras ietvaros jūlijā Kijivai tika piešķirti 1,7 miljardi dolāru.
Taču plāna īstenošana ir aizkavējusies, jo Savienotās Valstis pieprasīja no ES garantijas, ka Krievijas aktīvi paliks iesaldēti. Pašlaik ES dalībvalstīm ik pēc sešiem mēnešiem ir jāvienojas par aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu, un Ungārija noraidīja priekšlikumu pagarināt šo periodu līdz 36 mēnešiem, apgalvojot, ka tā vēlas nogaidīt līdz ASV prezidenta vēlēšanām novembrī.
Neskaitot minēto plānu par finansējumu aizdevuma veidā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma ES un tās dalībvalstis sniegušas Kijivai atbalstu aptuveni 120 miljardu eiro apmērā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri