Parādsaistības šajās valstīs, kurās dzīvo aptuveni 40% pasaules iedzīvotāju, šobrīd vidēji veido 72% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pēdējos 18 gados augstākais līmenis.
Vienlaikus šo valstu saņemtās starptautiskās palīdzības apjoms ir samazinājies līdz 20 gados zemākajam līmenim, norāda PB.
"Zemu ienākumu tautsaimniecības pašu spēkiem spēj daudz izdarīt un to tām vajadzētu arī darīt," saka PB galvenā ekonomista vietnieks Aihans Kese. "Taču šīm ekonomikām ir vajadzīga arī lielāka palīdzība no ārvalstīm."
Banka skaidro, ka koronavīrusa pandēmijas laikā zemu ienākumu ekonomikas aizņēmās daudz līdzekļu, izraisot primāro deficītu trīskāršošanos, un daudzas valstis nav spējušas pilnībā šos deficītus samazināt.
Gandrīz puse no 26 pasaules nabadzīgākajām valstīm šobrīd ir nonākušas parādu grūtībās vai ir pakļautas augstam parādu riskam, un šādu valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2015. gadu ir dubultojies.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri