Venecuēlā notiek prezidenta vēlēšanas

Neatkarīgi no tā, kurš kandidāts uzvarēs, Venecuēlā gaidāms politisks satricinājums.

Maduro cenšas iegūt trešo sešu gadu amata termiņu, valdības laikā Venecuēla ir piedzīvojusi pasaulē smagāko ekonomikas sabrukumu miera laikā, savukārt opozīcija, kas ilgus gadus bija iekšēji sašķelta, beidzot ir spējusi vienoties par kopīgu kandidātu.

Opozīcija un virkne ārvalstu neatzina Maduro pārvēlēšanu uz sešu gadu termiņu 2018.gadā, un pret viņu tika vērsta virkne sankciju.

Balsstiesības ir ap 17 miljoniem Venecuēlas pilsoņu. Prezidents tiek ievēlēts ar vienkāršu balsu vairākumu. Vēlēšanās kopumā piedalās desmit kandidāti, bet reāli Maduro pārvēlēšanu var apdraudēt tikai Gonsaless.

Sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām liecina, ka Maduro popularitāte no Gonsalesa atpaliek pat par vairākiem desmitiem procenta punktu, tomēr analītiķi pieļauj, ka pat gadījumā, ja vairākums nobalsos par opozīcijas kandidātu, Maduro neatzīs sakāvi vēlēšanās un varas nodošana būs apgrūtināta.

Prezidenta vēlēšanas noteik dienā, kas būtu bijusi bijušā prezidenta Ugo Čavesa 70.dzimšanas diena. Pēc kreisi noskaņotā līdera nāves 2013.gadā, ko izraisīja vēzis, Maduro kļuva par viņa pēcteci, taču gadu gaitā Maduro un valdošā Venecuēlas Apvienotā sociālistiskā partija (PSUV) ir kļuvusi ļoti nepopulāra, kas prezidenta īstenoto politiku vaino par algu sabrukumu, bada izplatīšanos, naftas rūpniecības norietu un ģimeņu sašķelšanos migrācijas dēļ.

Bijušais diplomāts Gonsaless pārstāv opozīcijas partiju koalīciju, kas viņu pēdējā brīdī izvirzīja prezidenta vēlēšanām, jo Maduro kontrolētā augstākā tiesa opozīcijas priekšvēlēšanu uzvarētājai liberāļu kandidātei Marijai Korinai Mačado aizliedza uz 15 gadiem ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Venecuēlā ir pasaulē lielākās zināmās naftas iegulas un reiz tā bija Latīņamerikas plaukstošākā ekonomika, tomēr pēc Maduro nākšanas pie varas ekonomika sagruva. Naftas cenu kritums, dažādu preču deficīts un hiperinflācija, kas pārsniegusi pat 130 000% vispirms izraisīja sociālus nemierus, bet pēc tam masu emigrāciju.

Desmit gadu laikā Venecuēlas iekšzemes kopprodukts ir sarucis par apmēram 80% un no valsts, kurā dzīvoja 30 miljoni cilvēku, septiņi miljoni ir devušies labākas dzīves meklējumos ārvalstīs.