• Kintija,
  • Kora
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


ECT: pāreja uz izglītību latviešu valodā nepārkāpj cilvēktiesību konvenciju

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 23:39, 18.07.2024


Latvijā veiktā pāreja uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā nepārkāpj Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un nediskriminē krievus, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), skatot lietu "Djeri un citi pret Latviju".


Foto: pixabay

Tiesā vērsās vairākas personas, tai skaitā Rīgas domes deputāte Inna Djeri (LKS), kuri lūdza ECT izvērtēt Latvijā veikto pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un atzīt to par diskriminējošu un neatbilstošu Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Pieteikuma iesniedzēji pauda nostāju, ka apstrīdētās normas ierobežojot tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību dzimtajā valodā kā arī vecāku tiesības piedalīties izglītības procesā.

Tāpat kā citās līdzīgās lietās, prasītāji nav izvirzījuši nekādus īpašus argumentus par negatīvajām sekām viņu iespējām iegūt izglītību, spriedumā norāda ECT.

Saeima 2022.gada oktobrī pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.

Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas mazākumtautību skolu pamatizglītības programmās sākās, pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.

No 2024.gada 1.septembra mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt no 2025.gada 1.septembra - 3., 6. un 9.klasēs.

2023.gada izskaņā ECT citā lietā paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā. ECT palāta spriedumos lietā "Džibuti un citi pret Latviju" un lietā "Valiullina un citi pret Latviju" vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.

Lietā "Valiullina un citi pret Latviju" sūdzības iesniedzēji pauda bažas par 2018.gada likuma grozījumiem, kas palielināja to priekšmetu skaitu, kuri valsts skolās bija jāmāca latviešu valodā - valsts valodā -, kā rezultātā samazinājās mācību laiks krievu valodā. Konstitucionālā tiesa 2019.gadā lēma par attiecīgo grozījumu konstitucionalitāti, atzīstot tos par atbilstošiem konstitūcijai.

Iesniedzēji pauda bažas par tādām pašām izmaiņām privātās skolās. Arī šajā lietā Konstitucionālā tiesa 2020.gadā atzina, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu vispārējā izglītībā privātajās skolās, ir nodrošinājis līdzsvaru gan starp valsts valodas lietojuma veicināšanu, gan mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu identitāti un kultūru.

ECT konstatēja, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietojumu skolās, bija samērīgi un nepieciešami, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas ļautu iedzīvotājiem efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Vai nu Eiropa rīkojas, vai kļūst par upuri ģeopolitiskajiem satricinājumiem

Rihards Kols par Minhenes signāliem un Baltijas drošības realitāti.

Pasaule Zviedrija neizslēdz miera uzturētāju sūtīšanu uz Ukrainu

Zviedrijas valdība neizslēdz iespēju, ka uz Ukrainu varētu tikt nosūtīti miera uzturēšanas spēki, pirmdien sacīja Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere-Stenergārda.

Pasaule Zelenskis: Ukraina neatzīs Krievijas un ASV sarunu rezultātus

Ukraina nepiedalīsies Krievijas un ASV amatpersonu sarunās Saūda Arābijā un neatzīs nekādas vienošanās par Ukrainu, kas panāktas bez Kijivas piedalīšanās, žurnālistiem pirmdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pasaule SAB: Krievija mērķtiecīgi pilnveido spējas konfrontācijai ar NATO

Krievija mērķtiecīgi pilnveido spējas konfrontācijai ar NATO, publicējot 2024.gada darbības pārskatu, norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Lasiet arī

Kriminālziņas Tiesa apcietina Gapoņenko

Rīgas rajona tiesa piektdien prokremliskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Kriminālziņas Liepājā nepilsoni notiesā par kara noziegumu slavināšanu

Šomēnes spēkā stājies Kurzemes rajona tiesas Liepājā spriedums, ar kuru kāds nepilsonis atzīts par vainīgu noziegumu pret cilvēci, pret mieru un kara nozieguma publiskā slavināšanā, Liepājas Okupācijas muzeja ēku aplipinot ar kara noziegumus slavinošiem simboliem, vēsta "Latvijas Avīze". Viņu nolemts sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti.

Kriminālziņas Nogalinātās Justīnes tēvam un pamātei piespriež cietumsodus

Latgales rajona tiesa Daugavpilī otrdien par vainīgiem septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas slepkavībā atzinusi viņas tēvu un pamāti, piespriežot viņiem cietumsodus attiecīgi uz 20 un 17 gadiem.

Kriminālziņas TV Rain par atļaujas anulēšanu Latvijā ir gatavs tiesāties arī Eiropas līmenī

Emigrācijā strādājošais Krievijas neatkarīgais telekanāls "Doždj" jeb "TV Rain" ir gatavs aizstāvēt savu reputāciju arī Eiropas tiesās gadījumā, ja telekanāls zaudēs visās Latvijas tiesu instancēs lietā par tās Latvijas kompānijai SIA "TV Rain" licences anulēšanu, žurnālistiem pirms tiesas sēdes paziņoja televīzijas kanāla galvenais redaktors Tihjons Dzjadko.