ECT: pāreja uz izglītību latviešu valodā nepārkāpj cilvēktiesību konvenciju

Tiesā vērsās vairākas personas, tai skaitā Rīgas domes deputāte Inna Djeri (LKS), kuri lūdza ECT izvērtēt Latvijā veikto pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un atzīt to par diskriminējošu un neatbilstošu Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Pieteikuma iesniedzēji pauda nostāju, ka apstrīdētās normas ierobežojot tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību dzimtajā valodā kā arī vecāku tiesības piedalīties izglītības procesā.

Tāpat kā citās līdzīgās lietās, prasītāji nav izvirzījuši nekādus īpašus argumentus par negatīvajām sekām viņu iespējām iegūt izglītību, spriedumā norāda ECT.

Saeima 2022.gada oktobrī pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.

Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas mazākumtautību skolu pamatizglītības programmās sākās, pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.

No 2024.gada 1.septembra mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt no 2025.gada 1.septembra - 3., 6. un 9.klasēs.

2023.gada izskaņā ECT citā lietā paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā. ECT palāta spriedumos lietā "Džibuti un citi pret Latviju" un lietā "Valiullina un citi pret Latviju" vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.

Lietā "Valiullina un citi pret Latviju" sūdzības iesniedzēji pauda bažas par 2018.gada likuma grozījumiem, kas palielināja to priekšmetu skaitu, kuri valsts skolās bija jāmāca latviešu valodā - valsts valodā -, kā rezultātā samazinājās mācību laiks krievu valodā. Konstitucionālā tiesa 2019.gadā lēma par attiecīgo grozījumu konstitucionalitāti, atzīstot tos par atbilstošiem konstitūcijai.

Iesniedzēji pauda bažas par tādām pašām izmaiņām privātās skolās. Arī šajā lietā Konstitucionālā tiesa 2020.gadā atzina, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu vispārējā izglītībā privātajās skolās, ir nodrošinājis līdzsvaru gan starp valsts valodas lietojuma veicināšanu, gan mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu identitāti un kultūru.

ECT konstatēja, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietojumu skolās, bija samērīgi un nepieciešami, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas ļautu iedzīvotājiem efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.