Profesors Frosts: Pret Krieviju jāizturas kā pret starptautisku huligānu

"Mēs labi saprotam, ka Krievija vairs nav superlielvalsts, bet drīzāk ir trešās pasaules valsts, jo tā ir pilnībā atkarīga no naftas un gāzes ieguves, tā neko īpašu neražo. Krievija ir bijusī lielvalsts, kas vēl nav apradusi ar šo domu," sacīja Frosts.

Viņš Krieviju salīdzināja ar vesternu varoni, kurš, kaut ievainots un pavisam bez spēka un bez munīcijas, tomēr tik un tā vēlas visus dažās sekundēs "nolikt pie vietas".

Profesors pauda, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina izmisīgie centieni visādi sameklēt vai izgudrot Krievijas diženumu un atgūt to, kas bija Padomju Savienība, ir bezcerīgi. "Uz to nav nekādu izredžu, viņš dzīvo maldos," sacīja Frosts.

Jautāts par Krievijas vēršanos pret starptautisko kārtību un tās īstenotajām diversijām rietumvalstīs, "King’s College" Kara pētījumu departamenta starptautisko attiecību profesors norādīja, ka pret Krieviju ir jāizturas kā pret starptautisku huligānu.

"To redzam arī šajā karā un tas ir iemesls, kāpēc Ukraina saņem NATO palīdzību. Jo NATO redz, ka Krievija pārkāpj valstu kopienas galveno principu - suverenitāti un robežas. Krievija cenšas paplašināt savas robežas ļoti vecmodīgā, imperiālistiskā ceļā. Viens no mūsdienu globālās kārtības likumiem ir tas, ka imperiālisms ir beidzies, un nevienai valstij nav ļauts mēģināt paplašināt savu teritoriju. Tikmēr Putins cenšas paveikt tieši to," sacīja "King’s College" profesors.

Viņš uzskata, ka Krievija cīnās nevis pret Rietumu vērtībām, bet drīzāk pret globālajām vērtībām, pret globālo valstu kārtību, kas ietver visas šīs vērtības.

Par starptautisko attiecību ētikas filozofu dēvētais Frosts uzsvēra, ka galvenais Ukrainas karā nebūt nav militārais, bet gan ētiskais līmenis - kurš šajā karā ir "labais" un kurš "sliktais", kurš uzvar kaujā par šīm pozīcijām.

"Šobrīd Putins šajā kaujā zaudē itin iespaidīgi, uz viņu noteikti neskatās kā uz varoni. Rietumvalstīm ir jācenšas uzsvērt šīs Krievijas ētiskās ļaundarības. Būt sliktajam no ētiskā skatupunkta - tas ir patiešām svarīgi. Pēc tā nākamais solis ir politiskais efekts. Vienkāršie krievi aizvien vairāk prātos, kāpēc mēs vispār šo cilvēku atbalstām," izteicās profesors.

Viņš uzskata, ka būtu ļoti vajadzīga informācijas kampaņa Krievijā, bet atzina, ka to ir ļoti sarežģīti īstenot.

"Ja jau Krievijas hakeri spēj izplatīt visdažādāko dezinformāciju Rietumos, tad mums noteikti arī ir iespējas kaut kā sasniegt Krievijas iedzīvotājus. Mēs turklāt esam tehnoloģiski daudz augstākā attīstības pakāpē nekā viņi. Visus netīros trikus, ko viņi vērš pret mums, mēs varam pavērst arī pretējā virzienā. Pateicoties interneta uzbūvei, visu nobloķēt nav iespējams," norādīja Frosts.

Eiropas Savienības (ES) un NATO stratēģisko komunikāciju pēc auditorijas uzskatiem un izpratnes viņš vērtē kā veiksmīgu, jo "pasaule ļoti labi saprot, kas ir ES un NATO".

"Lielos vilcienos, Ukrainas konflikts ir tikai kā koncerts uz mazās skatuves, kopējais pasaules skatījums nav mainījies. Pasaules kārtība nav mainījusies. Vissvarīgākais, kas šo kārtību varētu ietekmēt un tāpēc ir uzmanīgi jāvēro, ir Ķīna. Arī Indija, visa Dienvidaustrumāzija kopumā un Japāna. Tas, kas notiek starp Ukrainu un Krieviju, ir tikai tāds kā Padomju Savienības sabrukšanas pēcgrūdiens. Tā sabruka, bet ir uzradies traks līderis, kurš ir iedomājies, ka spēs to atgriezt atpakaļ. Kaut viņam uz to nav ne mazāko izredžu," skaidroja Frosts.

Profesors uzskata, ka arī Krievijas gadījumā Rietumiem vajadzētu īstenot līdzīgu politiku Māršala plānam pēc Otrā pasaules kara, kad amerikāņi nolēma atjaunot sakauto Vāciju, jo šīs valsts sodīšana pēc Pirmā pasaules kara beigu beigās noveda pie Otrā pasaules kara. Tāpēc viņš nosodoši vērtē aicinājumus skarbi sodīt Krieviju.

"Krievija ir jāattur un tad tai jāizsaka priekšlikumi, lai Krievijai palīdzētu atkopties. Jo patlaban Krievija ir šausmīgā stāvoklī. Jāatceras, ka parastie Krievijas cilvēki ir tādi paši cilvēki kā mēs, viņi nav fundamentāli ļauni, arī viņi ir pelnījuši demokrātisku, stabilu un pārtikušu valsti. Šobrīd ir jātiek skaidrībā par to, kā apturēt Putinu, bet jādomā arī par palīdzību Krievijai attīstīties," uzskata Frosts.