Protestētāji pieprasīja valdībai un parlamentam ieklausīties pilsoņos un nebremzēt reformu virzību.
Tās ir pirmās plašākās demonstrācijas kopš kreisi noskaņotā prezidenta Gabriela Boriča nākšanas pie varas 2022.gadā. Viņa ambiciozā programma solīja reformēt pensiju sistēmu, veselības aprūpi, izglītību un darba tiesības.
Tomēr reformu pakete ir daļēji paralizēta Kongresā, valdībai nespējot vienoties ar labējo opozīciju.
2019.gadā pieaugošā neapmierinātība ar nevienlīdzību izvērsās protestos, kas sākās pēc metro biļešu cenu paaugstināšanas.
Protestētāji pieprasīja mainīt ekonomikas modeli, kurā veselības aprūpe, izglītība un pensijas tiek pārvaldītas privāti un pastāv milzīga plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem.
Iepriekš nepieredzēta mēroga protesti lika Kongresam piekrist rīkot referendumu par Čīles diktatūras laikos pieņemtās konstitūcijas maiņu.
Tomēr vēlētāji divas reizes referendumos noraidīja ierosinātos jaunās konstitūcijas projektus, un Boričs paziņoja, ka viņš vairs nemēģinās īstenot konstitucionālo reformu.
38 gadus vecais Boričs pagājušā gada martā cieta smagu neveiksmi, kad likumdevēji noraidīja nodokļu likumprojektu, kura mērķis bija finansēt sociālās apdrošināšanas sistēmas paplašināšanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri