• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Laikraksts: Asanžs var noslēgt vienošanos ar ASV Tieslietu ministriju

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 20:40, 21.03.2024


Tīmekļa projekta "Wikileaks" dibinātājs Džūljens Asanžs, kas šobrīd atrodas cietumā Lielbritānijā, varētu noslēgt vienošanos ar ASV Tieslietu ministriju, vēsta laikraksts "Wall Street Journal".



Šobrīd ASV pieprasa Londonai izdot Asanžu, un Savienoto Valstu tiesā viņam draud 175 gadi cietumā par spiegošanu un slepenas informācijas atklāšanu.

Kā apgalvo laikraksta žurnālisti, Asanžs ar ASV Tieslietu ministriju var noslēgt vienošanos.

Tad viņa lieta tiks pārkvalificēta uz vieglāku pantu - par neatbilstīgu apiešanos ar slepeniem dokumentiem.

Šajā gadījumā viņš var pat tikt atbrīvots, ņemto vērā Lielbritānijā izciesto piecu gadu termiņu.

Laikraksta avoti norāda - ja Asanžs un ASV Tieslietu ministrija panāks vienošanos, viņš varēs iznākt no Lielbritānijas cietuma, pat nebraucot uz tiesas sēdēm ASV teritorijā.

Vienošanās detaļas netiek atklātas.

Šobrīd Asanžs Lielbritānijas Augstākajā tiesā cenšas apstrīdēt izdošanu ASV, ko Lielbritānijas Iekšlietu ministrija apstiprināja 2022.gadā.

Vašingtona vēlas tiesāt Asanžu par ASV pretspiegošanas likumu pārkāpumu saistībā ar 2010.gadā "WikiLeaks" publicētajiem tūkstošiem nopludināto militāro un diplomātisko dokumentu.

52 gadus vecais Asanžs kopš 2019.gada atrodas stingrā režīma cietumā Londonā. Pirms tam viņš septiņus gadus pavadīja Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tika turēts aizdomās par savu līdzstrādnieču izvarošanu. 2019.gada novembrī Zviedrijas prokuratūra beidza izmeklēšanu šajā lietā.

2019.gada aprīlī Asanžs no vēstniecības tika izlikts, un Lielbritānijas policija viņu aizturēja. Lielbritānijas tiesa piesprieda viņam 50 nedēļu cietumsodu par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā. Pēc soda izciešanas viņš tika paturēts Belmāršas cietumā, kamēr tiek izskatīta ASV prasība viņu izdot.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Makrons: «Eiropa šodien ir mirstīga un tā var nomirt»

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis Eiropu stāties pretī problēmām mainīgajā pasaulē un brīdinājis, ka "mūsu Eiropa šodien ir mirstīga un tā var nomirt".

Pasaule Nogāzušies Mulenrūžas vējdzirnavu spārni

Parīzē naktī uz ceturtdienu nogāzušies Mulenrūžas vējdzirnavu spārni, par laimi, nevienu cilvēku neievainojot, paziņojis Francijas galvaspilsētas ugunsdzēsības dienests.

Pasaule Vācijas brigādes izvietošana Lietuvā izmaksās 11 miljardus eiro

Vācijas karavīru brigādes izvietošana izmaksās aptuveni 11 miljardus eiro, Bundestāga Aizsardzības komisijas sēdē atklāja Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Pasaule Cīņā ar masu tūrismu Venēcija ievieš dienas biļetes

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Lasiet arī

Pasaule ASV Pārstāvju palāta atbalsta likumprojektus par palīdzību Ukrainai

ASV republikāņu kontrolētā Pārstāvju palāta sestdien nobalsoja par likumprojektu, kas paredz piešķirt ilgi aizkavēto palīdzību Ukrainai, kas apvienota kopējā paketē ar palīdzību arī Izraēlai un Taivānai.

Pasaule Baidens sasauks G7 līderu tikšanos par Irānas uzbrukumu Izraēlai

ASV prezidents Džo Baidens solījis šodien sasaukt G7 valstu līderu tikšanos, lai saskaņotu vienotu diplomātisku atbildi uz Irānas dronu un raķešu uzbrukumu Izraēlai.

Pasaule ASV piešķir 138 miljonus dolāru Ukrainas pretgaisa aizsardzības atbalstam

ASV Valsts departaments devis ārkārtas atļauju piešķirt Kijivai 138 miljonus dolāru, lai tiktu nodrošinātas rezerves daļas zenītraķešu kompleksiem "Hawk" un to remonts.

Pasaule ASV ministre brīdina par sekām, ja Ķīnas uzņēmumi palīdzēs Krievijai karā

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena sestdien brīdināja par sekām, ja tiks konstatēts, ka Ķīnas uzņēmumi atbalsta Krieviju tās karā pret Ukrainu.