Igaunija kandidē uz ANO Cilvēktiesību padomes locekļa pilnvaru termiņu 2026.-2028.gadā.
Cahkna otrdien uzstājās ANO Cilvēktiesību padomes 55.sanāksmē Ženēvā, kur prezentēja Igaunijas prioritātes, ja valsts tiktu ievēlēta padomē.
Igaunijas kampaņā galvenā uzmanība tiks pievērsta trim pamata tēmām: bērnu tiesībām, digitālajām cilvēktiesībām un mediju brīvībai, informēja Igaunijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Bretija Sarapū.
Viņa piebilda, ka ievēlēšanas gadījumā Igaunija turpinās aizstāvēt sev svarīgas vērtības un principus, piemēram, dzimumu līdztiesību, sieviešu tiesības, cīņu pret nesodāmību, cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību. "Šīs prioritātes saskan arī ar Igaunijas ārpolitikas Attīstības plāna līdz 2030.gadam mērķiem. Turklāt atbalsts Ukrainai paliks kā caurviju tēma," skaidroja Sarpū.
Darbs ANO Cilvēktiesību padomē stiprinātu Igaunijas reputāciju kā valstij, kas rūpējas par cilvēktiesībām, kā arī ļautu vairāk ietekmēt lēmumus par starptautisko vērtību aizstāvību.
"Cilvēktiesību ievērošana ir būtisks veselīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības elements," uzsvēra Sarapū.
Igaunija bija ANO Cilvēktiesību padomes locekle 2013.-2015.gadā, bet 2020.-2021.gadā tā bija ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle.
Cilvēktiesību padome ir 47 locekļu organizācija Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē, kas ir atbildīga par visu cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību visā pasaulē. Padomes locekles ANO Ģenerālajā asamblejā ievēlē aizklātā balsojumā uz divu gadu termiņu. Padomes darbu atbalsta ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri