Kopīgā paziņojumā sarunu norises vietā Kubas galvaspilsētā Havanā abas puses paziņoja, ka tās "turpinās pasākumus, kurus nosaka" agrākās vienošanās, gatavojoties jaunai sarunu kārtai aprīlī Venecuēlā.
ELN pagājušonedēļ pasludināja miera procesu par "iesaldētu" līdz turpmākam paziņojumam. Tas pamudināja valdību vainot partizānus par desmitiem gadu ilgā bruņotā konflikta nevajadzīgu pagarināšanu.
Kolumbijas pirmais kreisais prezidents Gustavo Petro kopš savas ievēlēšanas 2022.gadā ir centies izbeigt sešus gadu desmitus ilgušo konfliktu, kurā iesaistīti valsts drošības spēki, kreisie partizāni, labējie paramilitārie grupējumi un narkotirgoņu bandas.
Sarunas ar ELN atsākās 2022.gada novembrī. Tās bija apturējis iepriekšējais prezidents Ivans Duke 2019.gadā pēc tam, kad spridzināšanas uzbrukumā policijas akadēmijai Bogotā tika nogalināti 22 cilvēki.
Marksistisko partizānu grupējums ELN ir piedalījies neveiksmīgās sarunās ar Kolumbijas pēdējām piecām valdībām.
Daudz lielākais kreiso partizānu grupējums "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC) nolika ieročus saskaņā ar 2016.gadā noslēgtu miera vienošanos. Daži šī grupējuma partizāni gan noraidīja šo vienošanos un turpināja darboties.
Sarunās ar ELN ir bijuši dažādi šķēršļi. Cilvēktiesību novērotāji apsūdz šo grupējumu, kas saistīts ar narkotiku tirdzniecību, dažādu pamieru izmantošanā, lai paplašinātu savu ietekmi, ieņemtu lielāku teritoriju un vervētu jaunus biedrus.
1964.gadā dibinātajā ELN ir aptuveni 5800 partizānu, kas darbojas galvenokārt Klusā okeāna piekrastē un gar Venecuēlas robežu valsts ziemeļaustrumos.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri