• Ina,
  • Ināra,
  • Inārs,
  • Valija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


SAB brīdina: var palielināties Krievijas impēriskā apetīte

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 11:49, 19.02.2024


Karadarbība Ukrainā ir iegājusi jaunā - maratona posmā, turklāt šobrīd Krievijas elitē ir nostiprinājies uzskats, ka ir īstais laiks no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt miera sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu, savā pagājušā gada pārskatā norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).



SAB norādījis, ka Krievija arī 2024.gadā saglabā savu maksimālo mērķi - pilnībā pakļaut Ukrainu, nodrošinot, ka tā atgriežas Krievijas pašpasludinātajā ietekmes zonā. 2023.gada nogalē to tieši atgādināja virkne Krievijas amatpersonu, tostarp Vladimirs Putins.

Krievijas vadonis norādījis, ka mērķis nav mainījies un ka Krievija turpinās cīnīties, līdz tas tiks sasniegts. Krievijas režīms uzskata, ka tam ir pietiekama militārā kapacitāte, lai uzturētu karu ilgtermiņā. Līdz ar to Krievijas pašreizējā stratēģija ir karot tik ilgi, līdz Ukraina vairs to nespēs izturēt, secinājis SAB.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteiks Krievijas tālākos militāros plānus, tostarp uzbrukumus, būs Krievijas valdošā režīma uztvere par notiekošo un tendencēm nevis objektīvs to skaidrojums, uzskata SAB.

Putina režīms šobrīd uzskata, ka Rietumi ir noguruši no kara, līdz ar to nav gatavi ilgstoši atbalstīt Ukrainu, savukārt Krievijas spēki pārliecinoši uzvar karā. Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd Krievijas elitē ir nostiprinājies uzskats, ka ir īstais laiks no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt miera sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu, secinājis SAB.

Tomēr realitātē Krievija vēlas iegūt tikai un vienīgi laiku militāro spēku atjaunošanai nevis "iesaldēt" situāciju Ukrainā. Pat hipotētiskā gadījumā, ja tiktu noslēgts pamiers, Krievija pēc spēku atgūšanas atsāktu vēl spēcīgāku uzbrukumu Ukrainai. Uzskatāms Krievijas viltus pamiera piemērs ir Minskas vienošanās 2014. un 2015.gadā - Krievija panāca daļēju konflikta iesaldēšanu līdz brīdim, kad tai bija pietiekami lielas militārās spējas uzsākt pilna mēroga karadarbību visā Ukrainā.

Krievija ir spējīga ilgstoši uzturēt karadarbību un ir apņēmusies to arī īstenot. 2024.gada valsts budžeta militāro tēriņu daļa ir lielākā valsts vēsturē - Krievija tam plāno atvēlēt aptuveni trešdaļu no budžeta. Ir mobilizēts Krievijas militāri industriālais komplekss - tas jau šobrīd atsevišķās nozarēs spēj saražot vairāk nekā visas ES dalībvalstis gada laikā kopā, teikts pārskatā.

Vēl jo vairāk - tuvāko gadu laikā Krievija plāno plaši attīstīt armiju, tostarp palielinot savu klātbūtni Eiropas, it īpaši Ziemeļeiropas un Baltijas valstu, virzienā, norāda SAB.

Rietumu militārais un politiskais atbalsts Ukrainai kļūst arvien kritiskāk nepieciešams, un gada laikā jau var kļūt pat eksistenciāli nozīmīgs. Lai gan šobrīd Ukraina spēj noturēt aizsardzības pozīcijas, nepalielinoties vai - sliktākajā gadījumā - turpinot samazināties militārajam atbalstam, tās kaujas spējas ievērojami samazināsies jau gada laikā.

Rietumu atbalsta mazināšana Ukrainai var rezultēties ne tikai ar būtisku Krievijas militāro pārsvaru pār Ukrainu un attiecīgi jaunu teritoriju okupēšanu, bet arī sagraut jau tā būtiski ievainoto Eiropas drošības arhitektūru. Rietumiem ievērojami nepalielinot atbalstu Ukrainai, Putina režīms gūs pārliecību par savām spējām ietekmēt Rietumus, kā arī var palielināties Krievijas impēriskā apetīte, brīdinājis SAB.

Savukārt Krievijas armija būs ieguvusi milzīgu kaujas pieredzi, tostarp cīnoties pret Rietumu militāro tehniku un bruņojumu. Tas, kopā ar plānoto Krievijas armijas paplašināšanos, arvien vairāk palielinās Krievijas militārās agresijas riskus arī pret NATO.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Armēnijā desmiti tūkstoši protestē pret teritoriju atdošanu Azerbaidžānai

Desmiti tūkstoši cilvēku ceturtdien pulcējās Armēnijas galvaspilsētas Erevānas ielās, protestējot pret valdības nodomu atdot atsevišķas teritorijas kaimiņvalstij Azerbaidžānai, ar kuru Armēnijai ilgstoši bijušas naidīgas attiecības.

Pasaule Izraēla pauž vilšanos par Baidena brīdinājumiem

Izraēlas vēstnieks ANO ceturtdien paudis vilšanos par ASV prezidenta Džo Baidena draudiem pārtraukt noteiktas ieroču piegādes Izraēlai, ja tā uzbruks Rafahas pilsētai Gazas joslas dienvidos.

Pasaule Ukraina veic triecienu naftas pārstrādes rūpnīcai Baškortostānā

Krievijā Baškortostānas republikā Salavatas pilsētā ar Ukrainas Drošības dienesta (SBU) dronu veikts trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai, paziņojis avots Ukrainas izlūkdienestos.

Pasaule Slovēnija sāk Palestīnas valsts atzīšanas procedūru

Slovēnijas valdība ceturtdien pieņēmusi lēmumu atzīt Palestīnas valsti, kas tiks nodots apstiprināšanai parlamentā līdz jūnija vidum.

Lasiet arī

Pasaule Sārts: Frontē Ukrainā gaidāma ļoti sarežģīta vasara

Frontē Ukrainā gaidāma ļoti sarežģīta vasara, otrdien intervijā TV3 prognozēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Pasaule Kijiva: Ukraina ir viena soļa attālumā no uzaicinājuma pievienoties NATO

Ukraina ir veikusi visas nepieciešamās reformas un tagad ir "viena soļa attālumā no uzaicinājuma" pievienoties NATO, paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Pasaule ISW: Krievija pulcē grupējumu Harkivas virzienam

Krievija turpina veidot savu ziemeļu grupējumu, kas varētu atkal uzbrukt Ukrainas ziemeļaustrumiem, tostarp Harkivai, tomēr Krievijai pagaidām nav spēku pilsētas sagrābšanai, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki.

Pasaule Ukraina notriekusi 23 no 24 droniem "Shahed"

Krievija pret mērķiem Ukrainā aizvadītajā naktī palaidusi 24 dronus "Shahed", taču 23 no tiem notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.