Oficiālā un juridiskā ziņā reparāciju jautājums ir bijis slēgts daudzus gadus, Tusks sacīja Berlīnē pēc tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. "Jautājums par morālām, finansiālām un materiālām reparācijām nekad nav ticis izprasts."
Reparācijas no Vācijas par nacistu režīma Polijai nodarītajiem zaudējumiem 2020.gada septembrī pieprasīja toreiz valdošās Polijas nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis, kurš lēsa, ka Vācijai jāsamaksā 1,3 triljoni eiro kā "kompensācija par vairāk nekā 5,2 miljonu Polijas pilsoņu nāvi".
Tusks pirmdien uzsvēra, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības viņš grib strādāt kopā ar kancleru Šolcu, "lai meklētu sadarbības formas, kas nebūs liktenīgas [divpusējām] attiecībām nākotnē".
Tusks sacīja, ka tam nevajadzētu novest pie abpusēja aizvainojuma, bet drīzāk pie idejas par tālāku sadarbību, kas kalpo drošībai un var būt izdevīga abām valstīm.
PiS valdība, pieprasot reparācijas, uzsvēra, ka attieksme pret Vācijas okupētajām Rietumvalstīm, tostarp Franciju un Nīderlandi, pēc kara beigām bijusi labāka nekā pret Poliju.
Berlīne atkārtoti noraidījusi reparāciju prasības, apgalvojot, ka Varšava jau 1953.gadā atteikusies no reparāciju prasībām pret Austrumvācijas valdību. Vācija uzsvērusi, ka negrasās iesaistīties sarunās par šo jautājumu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri