Venecuēla un Gajāna vienojas nelietot spēku teritoriālā strīda risināšanai

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un Gajānas prezidents Irfaans Ali sarokojās pēc divas stundas ilgas tikšanās Sentvinsentā un Grenadīnās, kas pašreiz ir Latīņamerikas un Karību valstu kopienas (CELAC) prezidējošā valsts.

Abas puses vienojās, ka tās "nedraudēs un nelietos spēku viena pret otru nekādos apstākļos, ieskaitot tos, kas saistīti ar jebkādiem pastāvošiem strīdiem starp abām valstīm".

Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs Ralfs Gonsalvešs nolasīja paziņojumu ar deviņiem punktiem, kurā bija ietverti konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka saspīlējums neuzliesmos no jauna.

Venecuēla un Gajāna tomēr nevienojās par globālu jurisdikciju teritoriālā strīda par Esekibo reģionu atrisināšanai.

Abas puses solīja atrisināt šo strīdu "atbilstoši starptautiskajām tiesībām", bet atzīmēja, ka Gajāna uzskata Starptautisko tiesu (ICJ) Hāgā par atbilstošu jurisdikciju šajā jautājumā, bet Venecuēla to neatzīst.

Gonsalvešs sacīja, ka abas puses "apņēmušās ievērot labas kaimiņattiecības, mierīgu līdzāspastāvēšanu un Latīņamerikas un Karību vienotību".

Abi prezidenti arī vienojās vēlreiz tikties tuvāko trīs mēnešu laikā Brazīlijā, kuras prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva ir pieteicies par vidutāju šajā strīdā.

Jau ziņots, ka Maduro pagājušonedēļ parakstīja sešus dekrētus par Esekibo reģiona aneksiju. Starp pieņemtajiem lēmumiem ir arī jaunas Venecuēlas kartes ratificēšana un iecelts jauns vadītājs reģionam, kas tiek pasludināts par valsts 24. štatu un nosaukts par Gajānu-Esekibo.

Lēmums par aneksiju tika pieņemts, pamatojoties uz Venecuēlā notikušā referenduma rezultātiem - saskaņā ar oficiālajiem datiem vairāk nekā 95% balsotāju atbalstīja Esekibo aneksiju. Karakasa paziņojusi, ka referendumā piedalījās aptuveni 10,5 miljoni no 20,7 miljoniem Venecuēlas balstiesīgajiem vēlētājiem, tajā pašā laikā vēlēšanu ekspertiem un plašsaziņas līdzekļiem ir aizdomas, ka referendumā piedalījās tikai 10% vēlētāju un rezultāti tika viltoti. Venecuēlas centrālā vēlēšanu komisija nav publicējusi referenduma rezultātus.

Venecuēla jau desmitgadēm uztur pretenzijas uz Esekibo reģionu, kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas un kur mīt 125 000 no 800 000 lielā valsts pilsoņu kopskaita.

Kādreizējā Lielbritānijas un Nīderlandes kolonija Gajāna uzstāj, ka robežu ar Venecuēlu noteikusi arbitrāžas komisija vēl 1899.gadā. Taču Venecuēla apgalvo, ka dabisko robežu veidojot Esekibo upe, kas atrodas strīdus teritorijas austrumos, un ka šī robeža tikusi atzīta arī vēsturiski.

Teritoriālās domstarpības saasinājušās kopš 2015.gada, kad "ExxonMobil" uzgāja Esekibo reģionā naftas iegulas. Karakasa referendumu izsludināja pēc tam, kad Džordžtauna augustā sāka naftas lauku izsolīšanu.

Gajāna lūdza Starptautisko tiesu apturēt referendumu, un tiesa aicināja Karakasu atturēties no jebkurām darbībām, kuras varētu mainīt pašreizējo "status quo" Esekibo reģionā, bet referendumu nepieminēja.

Gajāna bažījās, ka referendums varētu Venecuēlai pavērt ceļu kaimiņvalsts teritorijas vienpusējai un nelikumīgai sagrābšanai.