Somijas Tieslietu ministrija neļauj pilnībā slēgt robežu ar Krieviju

Pūmalainens pamatoja savu lēmumu ar to, ka šis likuma projekts nedod pietiekamu iespēju iesniegt patvēruma pieprasījumus uz robežas.

Tieslietu ministrija norādīja uz attiecīgām Somijas saistībām starptautisko vienošanos ietvaros, starp kurām ir 1951.gada Ženēvas konvencija par bēgļu statusu. Visu robežšķērsošanas punktu slēgšana uz robežas ar Krieviju būtiski ierobežotu iespēju iesniegt pieteikumus starptautiskai aizsardzībai.

"Yle" izteica pieņēmumu, ka Iekšlietu ministrija veiks nepieciešamās izmaiņas šajā dokumentā, lai tas atbilstu likuma prasībām.

Somijas premjerministrs Peteri Orpo pirms tam paziņoja, ka ir iespējama robežas slēgšana ar Krieviju. Somijas mediji ziņoja par varas iestāžu plāniem slēgt visus robežšķērsošanas punktus uz austrumu robežas naktī uz 22.novembri.

Nelegālo imigrantu skaita pieauguma dēļ Somija jau ir slēgusi piecus no deviņiem robežšķērsošanas punktiem ar Krieviju. Četri punkti - Imatras, Nīralas, Nuijamā un Vālimā - tika slēgti naktī uz 18.novembri, bet Vartiusas robežšķērsošanas punkts tika slēgts naktī uz 19.novembri.

Tādus ierobežojumus, kas būs spēkā būs spēkā līdz 2024.gada 18.februārim, Somija noteica saistībā ar to, ka Somijas robežsardze kopš septembra uz robežas ar Krieviju fiksējusi ap 300 patvēruma lūdzēju, no kuriem lielākā daļa ir no Irākas, Jemenas, Somālijas un Sīrijas.

Krievija uz robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku, atkārtojot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tika pielietots uz Baltkrievijas-Polijas robežas, un cenšoties destabilizēt NATO, uzskata ASV Karas pētījumu institūta (ISW) analītiķi.

ISW jau iepriekš secinājis, ka Kremlis pieļāva vai, iespējams, tieši kontrolēja Baltkrievijas mākslīgi radīto migrācijas krīzi uz Polijas robežas 2021.gadā.

2021.gada vasarā uz Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju sākās plašs nelegālo imigrantu pieplūdums. Ar Baltkrievijas varasiestāžu atbalstu nelegālie imigranti joprojām cenšas šķērsot Eiropas Savienības robežu. Latvija, Lietuva un Polija to raksturo kā Aleksandra Lukašenko režīma īstenotu hibrīduzbrukumu.