• Vaira,
  • Vairis,
  • Vera
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eiropai jāvēršas pret valstīm, kas darbojas pretēji tās vērtībām un interesēm

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
VS.LV 07:18, 10.11.2023


Eiropai ir jābūt gatavai pielietot visas savā rīcībā esošās sviras, lai ietekmētu tādas valstis kā Ungārija, kas attālinās no Eiropas vērtībām un standartiem, šādu nostāju intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" gaitā pauda Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.


Foto: LETA

"Problēmu pamatā rada fakts, ka Rietumos joprojām ir pārāk daudz politisko līderu, kuri vēlas izmantot Krievijas "palīdzību" politiskas varas iegūšanai," uzsvēra Bonds, runājot par Krievijas iespējām ietekmēt politiskos procesus citās valstīs.

Viņš atzina, ka ir apkaunojoši vērot, kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns dodas uz Pekinu un tiekas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā viņš pastāvīgi cenšas vājināt ES sankcijas, kamēr visi citi cenšas tās pastiprināt. "Šāda Orbāna politika ir saistīta tikai ar viņa pārliecību, ka šis ir labākais veids, kā viņam saglabāt varu savās rokās - iegūt lētu gāzi no Krievijas, Maskavas palīdzību atomenerģētikas projektos Ungārijā u.tml. Problēmu rada tas, ka Eiropai nav izdevies marginalizēt šos politiskos līderus, kas vēlas sadarboties ar Krieviju. Darot to tikai savu īstermiņa politisko interešu dēļ, kaut tās ir pretrunā ar Eiropas un savu iedzīvotāju interesēm," izteicās Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors.

Viņš uzsvēra, ka pastāv virkne Eiropas Savienības (ES) mehānismu, kurus iespējams iedarbināt pret tādām valstīm kā Ungārija. "Visnozīmīgākais ir tā dēvētais nosacījumu mehānisms, kas nozīmē, ka, kamēr Ungārija nebūs panākusi progresu likuma varas jomā, tā nesaņems visus līdzekļus no ES fondiem, kas citādāk tai pienāktos," skaidroja Bonds.

Iespējams, ka Orbāns dodas uz Maskavu vai Pekinu cerībā saņemt naudu, tomēr nozīmīga daļa no Ungārijas IKP tiek saņemta no ES un varbūt pat vēl nozīmīgāka daļa tai tiek, izmantojot piekļuvi ES vienotajam tirgum un investīcijām no citām Eiropas valstīm, norādīja eksperts.

"Problēmu radīja tas, ka, kaut arī mēs zinājām, ka Ungārijai ir problēmas likuma varas jautājumā, tomēr pagāja gadi, kamēr ES sāka pret Budapeštu izdarīt spiedienu, ieturot finansējumu vai pielietojot līdzīgus instrumentus. Mums ir jābūt gataviem izmantot šādas sviras pret valstīm, kas attālinās no Eiropas vērtībām un standartiem," sacīja Bonds.

Viņš neuzskata, ka Eiropa patlaban neizmanto iespēju spēlēt būtiskāku lomu uz globālās skatuves. Eksperts uzsvēra, ka ļoti nozīmīgs būs brīdis, kad ES būs jānolemj, vai uzsākt sarunas par pievienošanos ES ar Ukrainu un Moldovu.

"Ja ES uzsāks sarunas ar Ukrainu un Moldovu ar nopietnu pārliecību, ka, piemēram, pēc 10 gadiem šīs valstis kļūs par ES dalībvalstīm, tas radītu arī ļoti nopietnas izmaiņas Eiropas drošības vidē," norādīja Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējās dalībvalstis pauž mazāku pretestību pret tālāku ES paplašināšanu, nekā tas bija pagātnē. Tomēr, iespējams, ka mazākajām valstīm būs jāpieņem, ka tām nākotnē nebūs veto tiesību attiecībā uz lēmumiem ārpolitikā vai, piemēram, nodokļu jautājumos. Iespējams, ka viss nākotnē tiks izlemts vairākuma balsojumos. Visām valstīm varētu būt jāpieņem, ka tām nevar visu laiku būt savs komisārs. "Jau tagad ir grūti atrast 27 atbilstošus darbus, lai 27 komisāriem būtu, ar ko nodarboties. Iespējams, būs jāpāriet uz mazāku Komisijas sastāvu, kurā katrai valstij ir komisārs uz daļu no termiņa," sacīja Bonds.

"Ļoti svarīgi ir tas, lai ES līderi nenovērš uzmanību no galvenā mērķa - izskaust pelēkās zonas Eiropā, ko Krievija izmanto jau pēdējos 20 gadus vai vēl ilgāk, kā arī paplašināt mūsu vērtības, normas un mūsu drošību līdz demokrātiskajām valstīm Austrumeiropā, kuras vēlas būt šīs valstu kopienas sastāvdaļas," norādīja eksperts.

Viņaprāt ļoti svarīgi ir arī tas, lai NATO nepaziņotu, ka Ukraina var pievienoties aliansei tikai tad, kad karš būs beidzies.

"Citādāk tas būs skaidrs signāls Putinam - cik vien ilgi viņš šo karu uzturēs, tikmēr Ukrainai NATO neredzēt. Mums ir jābūt gudriem. Tomēr daudzi līderi ir nobažījušies, ka tad, ja uzņemsim Ukrainu ar neatrisinātu konfliktu, tad varam tādējādi tikt ierauti karā kāda negadījuma dēļ," sacīja Bonds.

Viņš uzsvēra, ka Putins tomēr ir bijis ļoti uzmanīgs, lai tieši nekonfrontētu NATO. Pašā kara sākumā Putina apkārtnes cilvēki draudēja dot triecienus NATO ieroču konvojiem Polijā, tomēr tas nekad nav noticis.

"NATO 5.pants ir ārkārtīgi svarīgs drošības garants, un Putins nevēlas riskēt ar pilna apmēra karu pret visu NATO. Tomēr šķiet, ka mums ir jābūt mazliet drosmīgākiem savās attiecībās ar Ukrainu, jo tas būtu skaidrs signāls, ka Ukrainas drošība mums ir tikpat svarīga kā Latvijas, Polijas vai Somijas drošība. Šāds pārliecības signāls par Ukrainu ir ļoti svarīgs," norādīja Bonds.

Jautāts par jaunākās Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz karu Ukrainā, Bonds norādīja, ka kaut arī "Hamās" uzbrukums bija šaušalīgs un prasīja ārkārtīgi lielu dzīvību skaitu, tā rezultātā Izraēla tomēr nav nonākusi eksistenciālu risku priekšā.

"Toties karš, ko Krievija īsteno pret Ukrainu, ir eksistenciāls, un Ukraina noteikti ir vājākā puse, tāpēc mūsu atbalsts ir vitāli svarīgs, lai dotu Ukrainai iespēju izdzīvot un beigu beigās izcīnīt uzvaru," uzsvēra eksperts un pauda bažas par to, ka gan politiķi, gan mediji, kas pusotru gadu ir skatījušies Ukrainas virzienā, tagad tai pēkšņi vairs nevelta pietiekami lielu uzmanību. "Ukraiņiem viņu informācijas kampaņā būs jābūt ļoti aktīviem, lai nodrošinātos, ka cilvēki turpina domāt par notiekošo šajā valstī."


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Tramps paraksta rīkojumu par Nacionālās gvardes sūtīšanu uz Memfisu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu par Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz Tenesī štata Memfisas pilsētu, lai risinātu tur pastāvošās noziedzības problēmas.

Pasaule Zelenskis: Putins cenšas apmānīt Trampu un meklē izeju no izolācijas

Krievijas diktators Vladimirs Putins meklē veidus, kā izkļūt no politiskās izolācijas, un cenšas apmānīt ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai aizkavētu jaunu sankciju ieviešanu, intervijā britu telekanālam "Sky News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pasaule ASV dod triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim

ASV bruņotie spēki pirmdien devuši triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim Karību jūrā, nogalinot trīs cilvēkus, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Pasaule Saistībā ar 2020.gada sprādzienu Beirūtā aizturēts Krievijas pilsonis

Bulgārijā aizturēts Krievijas pilsonis, kuram pieder kravas kuģis, kas saistīts ar amonija nitrāta kravu, kas 2020.gadā eksplodēja Beirūtas ostā, pirmdien paziņoja Libānas amatpersonas.

Lasiet arī

Sabiedrība Trešdien daudzviet valstī īslaicīgi līs

Trešdien daudzviet Latvijā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām nodārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Vidusskolas absolventi varēs pieteikties studijām vēl pirms atestātu saņemšanas

Vidusskolas absolventi varēs reģistrēties studijām vēl pirms vidējās izglītības apliecinošu dokumentu saņemšanas, balstoties uz augstskolas noteiktajiem kritērijiem un iestājpārbaudījumiem, otrdien nolēma valdība.

Ekonomika Valdība atļauj palielināt "Latvenergo" koncerna kopējās personāla izmaksas

Valdība otrdien nolēma atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas AS "Latvenergo" koncernā par 4,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Kriminālziņas Konkurences padome izvērtē ATD iesniegumu par vienošanos starp pārvadātājiem

Konkurences padome (KP) šobrīd izvērtē Autotransporta direkcijas (ATD) iesniegumu, kurā vērsta uzmanība uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp pārvadātājiem un to kolektīvā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp, rīkojot kopēju protesta akciju, pavēstīja KP.

Veselība Mediķi pieprasa trīs dienu laikā lemt par papildu līdzekļiem nozarei

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa līdz 19.septembrim, kad notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru, aģentūrai LETA apliecināja LVSADA.

Kultūra Ar 1,8 miljoniem eiro atbalstīs ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā

Ekonomikas ministrija (EM) nākamgad uzņemsies papildu ilgtermiņa saistības 1 841 809 eiro apmērā valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, otrdien nolēma valdība.