Vācija beigs finansēt nelegālo migrantu atbalsta organizācijas - Bild

Vācijas 2023.gada budžetā bija piešķirti divi miljoni eiro šādu organizāciju finansēšanai, bet 2024.gada budžeta projektā tās vairs nav pieminētas, ziņoja "Bild".

Tā "nav pārskatīšanās", ziņoja "Bild", atsaucoties uz avotiem Vācijas parlamenta budžeta komitejā.

Laikraksts vēstīja, ka šī finansējuma atcelšanu atbalsta gan valsts kanceleja, gan Ārlietu ministrija. Neviena no šīm institūcijām vēl nebija pieejama komentāru sniegšanai.

Itālijas premjerministre Džordža Meloni 23.septembrī vēstulē Vācijas kancleram Olafam Šolcam pauda pārsteigumu par Vācijas valdības finansiālo palīdzību organizācijām, kas Itālijā un Vidusjūrā sniedz atbalstu nelegālajiem imigrantiem.

"Ar izbrīnu man ir nācies uzzināt, ka jūsu administrācija, šo soli nekoordinējot ar Itālijas valdību, ir nolēmusi, kā tiek apgalvots, ar ievērojamu finansējumu atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas ir iesaistītas nelegālo imigrantu uzņemšanā Itālijas teritorijā un glābšanā Vidusjūrā," norādīja Meloni.

Vācijas Ārlietu ministrija toreiz paskaidroja, ka, sniedzot atbalstu šīm organizācijām, tiek pildīts parlamenta lēmums.

Finansējuma daļas - no 400 000 līdz 800 000 eiro katru - paredzēts piešķirt projektam aprūpes operācijām uz sauszemes un projektam, kas nelegālajiem imigrantiem palīdz jūrā.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pagājušonedēļ pēc sarunām ar savu Itālijas kolēģi preses konferencē aizstāvēja Berlīnes atbalstu migrantu glābšanas misijām jūrā.

"Brīvprātīgajiem jūras glābējiem ir dzīvību glābjošs uzdevums Vidusjūrā," sacīja Bērboka.

Eiropas Savienības (ES) samitā Granadā piektdien Šolcs pauda citu nostāju.

Preses konferencē atbildot uz jautājumu par šo finansējumu, Šolcs uzsvēra, ka to ir apstiprinājis parlaments, nevis valdība.

"Es neizteicu šo priekšlikumu," sacīja kanclers. Atbildot uz jautājumu par viņa personīgo viedokli šajā jautājumā, Šolcs piebilda: "Mans viedoklis ir tāds, ka es neizteicu šo priekšlikumu. Un es arī domāju, ka tas ir nepārprotams."

Granadas samitā dominēja strīds par plānotām izmaiņām ES migrācijas noteikumos. Polija un Ungārija bloķēja iecerētās ES deklarācijas par migrāciju pieņemšanu.