Pētījums ir esošo noteikumu ekstrapolācija, kas, visticamāk, gan tiks mainīti līdz ar bloka paplašināšanu, norāda Financial Times.
Savukārt Ukraina, par kuras iestāšanos ES varētu sākt runāt jau šogad, kļūs par lielāko bloka budžeta līdzekļu saņēmēju. Tā notiks tāpēc, ka Ukraina būs nabadzīgākā ES dalībvalsts, bet lielākā lauksaimniecības tās produkcijas ražotāja.
Pašreizējie ES noteikumi paredz maksājumus nabadzīgākajām dalībvalstīm no Kohēzijas fonda (KF) un piešķīrumus valstīm saskaņā ar ES Kopējo lauksaimniecības politiku. 2021.-2027.gadā šīs divas kategorijas saskaņā ar pašreizējo plānu veidos 62% no bloka budžeta.
Tādējādi, ja Ukraina pievienosies, septiņu gadu laikā tā var pieprasīt 61 miljardu eiro no Kohēzijas fonda un 96,5 miljardus eiro vienotās lauksaimniecības politikas ietvaros - kopā 157,5 miljardus eiro tikai šajos divos punktos.
Šāda situācija novedīs pie tā, ka dažas valstis no budžeta saņēmējām kļūs par budžeta ziedotājiem jeb “neto maksātājiem” – tiem, kas budžetā iemaksā vairāk naudas, nekā no tā saņem.
Rolands Cers
"Visas dalībvalstis maksās vairāk un saņems mazāk," secināts pētījumā.
Turklāt valstis, kuras pašlaik saņem Kohēzijas fonda palīdzību, tostarp arī Čehija, Igaunija un Lietuva, vairs nevarēs saņemt šos maksājumus.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri