Runājot ar CNN, kāds Ukrainas militārais avots operāciju raksturoja kā “ne-Sudānas militārpersonas darbu”. Uz jautājumiem, vai aiz uzbrukumiem stāv Kijeva, avots atbildējis vien, ka “visticamāk vainīgi ir Ukrainas specdienesti”.
Operācijās bija iesaistīti vairāki uzbrukumi militārajam grupējumam Ātrā Atbalsta Spēki (RSF), kuri, kā tiek uzskatīts, saņem palīdzību no Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” cīņā ar Sudānas armiju par valsts kontroli.
CNN nespēja patstāvīgi apstiprināt Ukrainas saistību ar uzbrukumu sēriju. Tomēr CNN rīcībā iegūtie video materiāli liecina par Ukrainas tipa dronu uzbrukumiem.
Vismaz astoņos no triecieniem tika iesaistīti divi veida komerciāli pieejami droni "DJI MAVIC", kurus plaši izmanto arī ukraiņu bruņotie spēki.
Turklāt video, kurā redzams dronu kontroliera monitors, redzams teksts angļu un ukraiņu valodā, tostarp “Зупинити”, “vai “Stop”. Eksperti arī atzīst, ka Sudānā un plašākā Āfrikas reģionā izmantotā taktika – “kamikadzes” dronu tips, kas ielido tieši mērķi – ir ļoti neparasta.
Ukraina oficiāli nav atzinusi atbildību par uzbrukumiem, kas tikuši fiksēti sociālo tīklu platformās ievietotos video kopš 14. septembra. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) pārstāvis Andrijs Jusovs, komentējot CNN ziņojumu, nedz apstiprināja, nedz noliedza Ukrainas iesaisti šajos uzbrukumos.
Savukārt vairākas ASV amatpersonas, šķiet, nezināja par iespējamo incidentu un pauda izbrīnu par mājienu, ka uzlidojumus un operāciju uz zemes, iespējams, veikuši Ukrainas spēki.
Ietekmīgajam Krievijas algotņu grupējumam bijusi izšķiroša loma Maskavas ārvalstu militārajās kampaņās. Āfrikā grupējums ir palīdzējis nostiprināt Maskavas pieaugošo ietekmi un resursu sagrābšanu.
Atsaucoties uz dažādiem avotiem, “Vagner” apgādājis RSF ar raķetēm “zeme-gaiss”. Turklāt: “Aptuveni 90% RSF ieroču ir nākuši no Vagner militārās organizācijas,” telekanālam CNN pavēstīja augsta līmeņa Sudānas avots, piebilstot, ka “Vagner” ieroču piegāde RSF turpinājušās nemainīgi, neskatoties uz algotņu grupējuma līdera Jevgeņija Prigožina un viņa vietnieka Dmitrija Utkina nāvi aviokatastrofā 23. augustā.
J. Prigožina nāve raisījusi jautājumus par "Vagner" operāciju nākotni Āfrikā, kur algotņu grupējums izmantojis brutālu taktiku, lai atbalstītu kaujinieku grupējumus un autoritārus režīmus apmaiņā pret dabas resursiem. Tiek uzskatīts, ka šie resursi, tostarp Sudānas zelta ieguves rūpniecība, ir atbalstījuši Maskavas kara centienus Ukrainā un palīdzējuši tai apiet plašās Rietumu sankcijas.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri