Riekstiņš: NATO ir pierādījusi spēju pielāgoties konkrētā brīža drošības riskiem

Vēstnieks kā piemēru minēja NATO lomu Afganistānā pēc tam, kad ASV tika veikti teroristu uzbrukumi. NATO ar starptautisku mandātu iegāja Afganistānā, lai padarītu to par vietu, no kuras terorisma apdraudējuma NATO dalībvalstīm nebūtu.

Riekstiņš uzsvēra, ka NATO ir piedalījusies arī citās starptautiskās operācijās. Kopš Krimas aneksijas 2014.gadā alianse ir mainījusi savas darba prioritātes. Tolaik tika izveidoti detalizētāki reģionālie plāni, izveidotas starptautiskā kontingenta vienības vairākās NATO Austrumu flanga valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Tāda bija alianses atbilde uz sākotnējo Krievijas agresiju Ukrainā.

Pilna mēroga agresija Ukrainā 2022.gadā lika NATO pārskatīt savu attieksmi pret Krieviju. Nesen notikušajā alianses samitā Viļņā skaidri formulēts, ka, dalībvalstu ieskatā, Krievija patlaban ir galvenais apdraudējums. Vadoties no tā, NATO veica savu darbu, piemēram, pieņemot detalizētākus aizsardzības plānus, kuru mērķis ir aizstāvēt jau pirmo alianses teritorijas centimetru pret iespējamu agresiju. Runa ir arī par jautājumiem, kas saistīti ar aizsardzības spēju stiprināšanu.

"Galvenie uzdevumi izriet no drošības apdraudējumiem. Viļņas samitā pieņemtie lēmumi ir ceļa karte tuvākajiem mēnešiem. Nākamgad Vašingtonā notiks nākamais samits. Skatīsimies, kādi būs rezultāti šim darbam," sacīja Riekstiņš.

Viļņas samitā 31 NATO dalībvalsts vienojās pastiprināt sadarbību ar Ukrainu un izveidot NATO un Ukrainas padomi. Vēstnieka ieskatā, tas ir produktīvs instruments konsultēties par jebkuru drošības jautājumu, kas vienai vai otrai pusei tajā brīdī šķiet aktuāls.

Riekstiņš atzīmēja, ka trešdien notika padomes sanāksme, kas bija veltīta situācijai, kas izveidojās kopš Krievija izstājās no Melnās jūras graudu iniciatīvas un uzbrukumiem Ukrainas ostu infrastruktūrai. Sēdē pieņemti virkne lēmumu saistībā ar papildus izlūkspēju nodrošināšanu reģionā, lai NATO būtu nepastarpināta informācija par to, ko Krievija dara, kādi ir tās plāni, kā pārvietojas Krievijas flotes kuģi.

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ceturtdien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstuli nākamajam Latvijas vēstniekam NATO.

Kopš diplomāta karjeras sākuma 1992.gadā Riekstiņš ir bijis ĀM Rietumeiropas nodaļas vadītājs, 11 gadus ieņēmis ministrijas valsts sekretāra amatu. Vēstnieks pildījis arī ĀM ģenerālinspektora pienākumus. No 2007. līdz 2010.gadam Riekstiņš bija Latvijas ārlietu ministrs.

Kā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Riekstiņš Latvijas intereses pārstāvējis ASV, tāpat bijis nerezidējošais vēstnieks Meksikā. Latvijas vēstnieka pienākumi pildīti arī NATO, savukārt no 2017.gada līdz 2023.gada februārim - Krievijā.

Riekstiņš vadījis Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām vairākās nozīmīgās starptautiskajās organizācijās - NATO un Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Bijis delegācijas vadītājs sarunām par Latvijas un Lietuvas jūras robežas un Latvijas un Igaunijas jūras robežas delimitāciju.

Par nopelniem saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni komandiera pakāpē un Atzinības krustu lielvirsnieka pakāpē, kā arī vairāku citu valstu augstākos apbalvojumus.

Augstāko izglītību Riekstiņš ieguvis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un maģistra grādu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Riekstiņš amatā nomaina līdzšinējo vēstnieku Edgaru Skuju, kurš vēstnieka amatā bija kopš 2019.gada.