Kā norāda ZM, zvejniecība ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā, tā ir neaizsargāta pret enerģijas cenu kāpumu un tādēļ svarīgi ir panākt izmantojamo enerģētisko resursu pāreju un dekarbonizāciju. Tomēr, kā norāda Spānijas prezidentūra, panākt patlaban izmantojamo enerģētisko resursu pāreju ES zvejas flotē un līdz ar to samazināt oglekļa emisiju atmosfērā būs liels izaicinājums.
Viens no galvenajiem šķēršļiem, lai panāktu enerģētisko resursu nomaiņu, ir reālu alternatīvu trūkums. Zvejas kuģu konstrukcijas īpatnības un nelielie gabarīti kavē investīcijas alternatīvajās enerģijās, piemēram, ar ūdeņradi darbināmu dzinēju izmantošanai.
Savukārt jauno kuģu būvniecību ierobežo Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteiktie zvejas flotes kapacitātes griesti un finansiālā atbalsta trūkums zvejas flotes atjaunošanai, jo to nepiedāvā pašreizējais Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).
Savukārt kā norāda ZM, Latvijai ir svarīgi, lai pēc enerģētiskās pārejas un dekarbonizācijas pasākumu īstenošanas Latvijas zivsaimniecība būtu ilgtspējīga un konkurētspējīga. Šādu nostāju Zivsaimniecības ministru padomes sēdē paudīs Šmits.
Spānija ES Padomes prezidējošā valsts ir no 2023.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri