Vācija pieņem stingrākus pasākumus migrācijas ierobežošanai

Šī gada pirmajos četros mēnešos Vācijā tika iesniegts 101 981 patvēruma pieteikums, kas ir par 78% vairāk nekā tādā pašā 2022.gada periodā.

Pagājušajā gadā Vācijā tika iesniegti gandriz 218 000 patvēruma pieteikumu, kas ir lielākais to skaits kopš 2015.-2016.gada migrācijas krīzes. Vislielākais skaits payvēruma meklētāju bija no Sīrijas un Afganistānas, kurām sekoja Turcija un Irāka.

Papildus tam, Vācijā ieradušies vairāk nekā miljons bēgļu no Ukrainas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma šajā valstī.

Trešdien panāktā vienošanās paredz, ka IT sistēmu modernizācija palīdzēs paātrināt patvēruma pieteikumu apstrādāšanu, kas pašlaik ilgst vidēji 26 mēnešus. Tā arī potenciāli paātrinātu to cilvēku izraidīšanu, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti.

Tika panākta vienošanās pagarināt maksimālo migrantu aizturēšanas periodu no 10 līdz 28 dienām, lai atvieglotu viņu aizturēšanu pirms iespējamas izraidīšanas.

Vācijai arī ir mērķis noslēgt "'jaunas migrācijas partnerības" ar jaunieradušos migrantu izcelsmes valstīm, preses konferencē sacīja Šolcs. Tās atvieglotu "kvalificēta personāla" ierašanos no šīm valstīm apmaiņā pret darījumiem, kas ļautu repatriēt neregulētos migrantus.

Federālā valdība un federālās zemes izvēlējās neieviest pastāvīgu robežkontroli ar kaimiņvalstīm, bet atteicās izslēgt tās iespējamību. Pašlaik Vācija piemēro šādu kontroli visiem, kas šķērso tās robežu ar Austriju.

Vācijas valdība arī apņēmās piešķirt vēl vienu miljardu eiro federālajām zemēm, lai palīdzētu tām tikt galā ar migrantu pieplūdumu.

Federālo zemju līderi ilgstoši ir pieprasījuši vairāk palīdzības un naudas, lai varētu nodrošināt izmitināšanu un citas vajadzības migrantiem.

Šolcs sacīja, ka "neregulētās migrācijas kontrolēšana un ierobežošana" ir prioritāte Vācijai.

Patvēruma meklētāju pieplūdums pēdējos gados ir veicinājis atbalsta palielināšanos galēji labējai partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD), sevišķi valsts austrumos. Pašlaik tās atbalsta reitings ir ap 15% salīdzinājumā ar 10,3% pēdējās parlamenta vēlēšanās 2021.gadā.